Brīdinājums par vētras pieaugumu: Baltijas jūras reģions gatavojas plūdiem!
Vismāra: pašreizējie brīdinājumi par vētras pieaugumu un ūdens līmenis Baltijas jūras piekrastē 2025. gada 12. janvārī. Informācija par plūdiem un ietekmi.
Brīdinājums par vētras pieaugumu: Baltijas jūras reģions gatavojas plūdiem!
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā šobrīd izskan brīdinājumi par augstāku ūdens līmeni Baltijas jūras piekrastē. Laika dienests izsludināja trauksmi pēc tam, kad piektdienas vakarā sāka celties ūdens līmenis. Saskaņā ar to NDR Brīdinājums par vētras pieaugumu attiecas uz visu Baltijas jūras piekrasti, no Ķīles līča Šlēsvigā-Holšteinā līdz mazajai lagūnai Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Paredzams, ka jo īpaši Stralsund tiks ietekmēts vairāk nekā Vismāra.
Federālais hidrauliskās inženierijas institūts (BSH) pieļauj, ka ūdens līmenis rietumos un austrumos no Rīgenas un Lībekas līcī būs no 0,5 līdz 1 metram virs vidējā ūdens līmeņa. Ķīles līcī tiek prognozēts, ka, iespējams, līdz 95 centimetriem virs vidējā ūdens līmeņa. Koserovā uz Usedom var sagaidīt maksimālo 1,15 metru augstumu.
Mērīšanas stacijas un ūdens līmeņa dati
Mērīšanas stacijas reģionā, tostarp Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē, nepārtraukti reģistrē pašreizējos ūdens līmeņus. Iedzīvotājiem īpaši svarīgas ir definīcijas “vidēji zemūdens” (MNW) un “vidēji lielais ūdens līmenis” (MHW). Varnemindē MNW ir 407 cm un MHW ir 617 cm. Augstākais plūdu līmenis tur fiksēts 770 cm 1872. gada 13. novembrī, savukārt zemākais ūdens līmenis 332 cm – 1967. gada 18. oktobrī.
Pašreizējās situācijas novērtēšanai izmantotās vētras pieplūduma klases ir no 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa līdz ļoti smagiem vētras uzplūdiem, kas pārsniedz 2,00 m. Plūdu gadījumā dažādas institūcijas, tostarp plūdu kontroles centri, federālie, štati un policija, brīdina iedzīvotājus, izmantojot dažādus medijus, piemēram, radio, televīziju un sociālos medijus.
Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā. No tiem Sasnicas pilsētai nepieciešami 42 miljoni eiro, lai atjaunotu savu infrastruktūru un 6 miljoni eiro, lai novērstu smilšu zudumus pludmalēs un kāpās mākslīgās barošanas rezultātā, piemēram, Baltijas jūras laikraksts ziņots.
Meteoroloģiskie apstākļi veicina pašreizējo brīdinājumu par vētras pieaugumu, stipras līdz vētras brāzmas pūš no rietumiem uz ziemeļiem. Greifsvaldē barjeru varētu aizvērt, lai samazinātu iespējamos bojājumus.
– Iesniedza Rietumu-Austrumu mediji