Krievija maina taktiku: uzbrukumi Ukrainai ar slepkavu bezpilota lidaparātiem

Krievija maina taktiku: uzbrukumi Ukrainai ar slepkavu bezpilota lidaparātiem

Kādā nesenā naktī Kijevā četrus gadus vecajam Oleksandram Rešetnikam bija vienkārša ideja saviem vecākiem: "Ejam tagad uz pazemes autostāvvietu, lai mēs varētu kārtīgi izgulēties un jums nav jāmodina mūs tur un atpakaļ." Ģimene dzīvo augstceltnes 18. stāvā, un piekļuve pazemes garāžai, kas kalpo kā bumbu patvertne Krievijas uzbrukumu laikā, ir nepatīkama pieredze. Tā kā gaisa uzlidojumi kļuva arvien biežāki, Oleksandrs uzskatīja, ka ir vissaprātīgāk tur palikt.

Gaisa triecienu realitāte Kijevā

Jau jaunībā Aleksandrs zināja, ka krievi, iespējams, uzbruks vēlreiz. Viņa māte Khrystyna Reshetnik sacīja, ka ģimene ir pieradusi redzēt bezpilota lidaparātus, kas tiek palaisti Ukrainas galvaspilsētas debesīs. Kādreiz bija viens vai divi, varbūt trīs, bet situācija ir mainījusies. "Pēdējā laikā viņi lido kā bars, kas neapstājas trīs vai četras stundas. Sprādzieni tieši aiz mūsu logiem," viņa ziņoja.

Krievija pastiprina gaisa triecienus

Pēdējo nedēļu laikā Krievija ir palielinājusi savus gaisa triecienus Ukrainai, vienas nakts laikā izšaujot līdz 479 bezpilota lidaparātiem un raķetēm. Šie uzbrukumi ir ne tikai lielāki un biežāki, bet arī koncentrētāki un izpildīti tādā veidā, ka tiem ir daudz grūtāk pretoties, jo tie lido lielākā augstumā, ārpus ložmetēju darbības rādiusa.

Pret Ukrainu izmantoto bezpilota lidaparātu skaits ir iespaidīgi pieaudzis: saskaņā ar CNN datiem pēdējo četru nedēļu laikā notikuši septiņi no Maskavas lielākajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Ukrainas kara ietvaros.

Krievijas dronu ražošanas palielināšana

Krievija pagājušā gada rudenī veiksmīgi palielināja sava visplašāk izmantotā bezpilota lidaparāta - Irānā izstrādātā Shahed - ražošanu un tagad katru dienu ražo simtiem nāvējošu mašīnu. Saskaņā ar Kara izpētes institūta Krievijas analītiķes Kristīnas Hārvardas teikto, tiek lēsts, ka Maskava tagad spēs saražot aptuveni 2700 Shahed bezpilota lidaparātu mēnesī, kā arī aptuveni 2500 mānekļu bezpilota lidaparātus. "Šie skaitļi ļauj Krievijai biežāk palaist vairāk nekā 300 vai pat 400 dronus vienā naktī," viņa paskaidroja.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība zem spiediena

Tas, ka daži no bezpilota lidaparātiem ir mānekļi, Ukrainas aizsardzības spēkus maz uztrauc, jo Maskava tos ir pielāgojusi tā, ka tos ir ļoti grūti atšķirt no īstajiem. "Vai nu Ukrainas karavīri pavada laiku, lai identificētu mānekļu bezpilota lidaparātus, vai arī izmanto vērtīgus resursus, lai tos notriektu. Abos gadījumos tas palīdz Krievijas raķetēm un Šahediem ar to lielajiem sprāgstvielu lādiņiem sasniegt mērķi," piebilda Hārvards.

Pieaugošais katru nakti palaisto bezpilota lidaparātu skaits apgrūtina Ukrainas pretgaisa aizsardzību, jo īpaši tāpēc, ka Krievija vienlaikus sāka koncentrēties uz dažām vietām. Pirmdienas vakarā mērķis bija Ukrainas galvaspilsēta un Melnās jūras ostas pilsēta Odesa. Nākamajā naktī tā bija Harkova, Ukrainas otrā lielākā pilsēta.

Kara noziegumi un civiliedzīvotāju upuri

Krievija apgalvo, ka tā nav vērsta uz civiliedzīvotājiem, taču pierādījumu skaits pieaug. Pēdējo četru nedēļu laikā no bezpilota lidaparātiem, Krievijas raķešu triecieniem un artilērijas visā valstī ir nogalināti vismaz 154 Ukrainas civiliedzīvotāji, tostarp bērni. Vēl 900 civiliedzīvotāji tika ievainoti. Šo nāvējošo uzbrukumu mērķis ir graut Ukrainas morāli un radīt iespaidu, ka Krievijai karā ir pārsvars – lai gan Maskava ir nekas cits kā “uzvarētājs”.

Frontes līnija Ukrainā nav būtiski mainījusies, kopš Ukrainas spēki 2023. gada novembrī atbrīvoja dienvidu pilsētu Hersonu. Kopš tā laika Krievija ir ieņēmusi aptuveni 5000 kvadrātkilometrus (1900 kvadrātjūdzes) Ukrainas teritorijas, taču tai nav izdevies ieņemt galvenās pilsētas.

Izaicinājumi Ukrainas aizsargiem

Jurijs Čumaks daudzas naktis pavada uz Kijevas jumtiem, ar ložmetēju rokās. Dienā viņš ir Augstākās tiesas tiesnesis, naktī viņš ir daļa no brīvprātīgo pretdronu vienības. "Bezpilota lidaparātu ir ievērojami vairāk. Tas ir objektīvs fakts. Un jo vairāk to ir, jo grūtāk ir pret tiem strādāt," sacīja Čumaks. Viņš norādīja, ka viņa vienībai ir kļuvis daudz grūtāk iznīcināt bezpilota lidaparātus, jo īpaši tāpēc, ka Maskava atļāvusi tiem lidot lielākā augstumā.

Tehnoloģiskie pielāgojumi un resursu trūkums

"Krievijas bruņotie spēki savulaik bezpilota lidaparātus lidināja nelielos augstumos, piemēram, pa upes gultni, lai pēc iespējas ilgāk tos nepamanītu Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Mūsdienās bezpilota lidaparāti lido divu līdz piecu kilometru augstumā," skaidro Čumaks. "Mēs visi tos varam redzēt. Radari tos var izsekot. Taču nošaut ar ložmetējiem kļuvis neiespējami," viņš piebilda, skaidrojot, ka Ukrainai tagad būs jāizmanto raķetes, lai tās pārtvertu.

Tomēr raķetes ir pieejamas daudz mazākā daudzumā. Tas liek Ukrainas bruņotajiem spēkiem meklēt jaunus risinājumus uz vietas. Bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas darbinieks Oleksijs Meļņiks atzīmē, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas efektivitāte joprojām ir ievērojama. "Arī šobrīd tiek pārtverti aptuveni 80% dronu. Pirms dažiem mēnešiem šis procents bija aptuveni 95%. Var redzēt, kādu ietekmi atstāj dronu skaita pieaugums un Krievijas mainīgā taktika," viņš piebilda.

Ikdienas dzīve kara vidū

Māte no Kijevas Khrystyna Reshetnik saka, ka viena no sliktākajām Krievijas uzlidojumu sekām ir tā, ka tie ir kļuvuši par normāliem viņas trim dēliem, 4, 8 un 11 gadus veciem. Oleksandrs regulāri jautā, vai troksnis, ko viņš dzird, ir raķete Kalibr Cross vai drons. "Viņš ir tikai mazs zēns, un viņš jau saprot, kas notiek," sacīja Rešetņiks. Uzbrukumiem pastiprinoties, ģimene vairāk laika pavada pazemes autostāvvietā, kur Oleksandrs un viņa divi brāļi guļ savas automašīnas bagāžniekā.

"Tas ir kļuvis par normu mūsu bērniem. Tas salauž manu sirdi," viņa teica. Neskatoties uz ikdienas šausmām, ko viņi piedzīvo, rešetņiki ir starp tiem laimīgajiem. Viņi dzīvo Kijevā, pilsētā, kas ir samērā labi aizsargāta. Lielākā daļa sprādzienu, ko viņi dzird, ir Ukrainas pretgaisa aizsardzības pārtveršana pret Krievijas droniem.

Aizsardzības trūkums citiem

Tomēr daudziem citiem valstī nav aizsardzības, jo Ukrainas piekļuvi pretgaisa aizsardzības sistēmām ierobežo tas, ko tās Rietumu sabiedrotie ir gatavi nodrošināt. Netālu no frontes līnijām Krievijas karaspēks izmanto mazākus bezpilota lidaparātus, lai mērķētu uz civiliedzīvotājiem. "Mēs runājam par šiem lielajiem uzbrukumiem, jo ​​īpaši tad, kad Kijeva ir apšaudīta, bet pilsētas, piemēram, Sumi un Hersona, tiek uzbruktas visu diennakti," sacīja Meļņiks, kuru pārtrauca gaisa uzlidojuma trauksme.

"Tuvojas ballistiskā raķete, tāpēc es tagad dodos uz patversmi. Mana doma ir tāda, ka tāda ir Ukrainas pilsoņu un civiliedzīvotāju ikdiena," viņš secināja.

CNN reportāžām palīdzēja Kostja Gaka un Viktorija Butenko.