Kodolbruņojums: vai pēc 2026. gada pastāv jaunas bruņošanās sacensības?

Kodolbruņojums: vai pēc 2026. gada pastāv jaunas bruņošanās sacensības?

Debates par kodolieroču kontroli starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju kļūst arvien aktuālākas, jo 2026. gada sākumā beidzas Jaunais START līgums, pēdējais atlikušais līgums par šo tēmu. Saskaņā ar pašreizējiem ziņojumiem nekas neliecina par sarunām par nolīguma atjaunošanu vai aizstāšanu. Saskaņā ar Kleine Zeitung SIPRI pētnieks Hanss M. Kristensens ir nobažījies par notikumiem globālajā kodolenerģijas vidē un paskaidro, ka atbruņošanās laikmets, kas tika novērots kopš aukstā kara, tagad beidzas.

SIPRI direktors Dens Smits brīdina par jaunām kodolieroču sacensībām un atzīmē, ka divpusējā kodolieroču kontrole starp lielvarām ir krīzē. Jau 2023. gada februārī Krievija apturēja sadarbību saskaņā ar Jauno START līgumu un vairs nepieļāva pārbaudes no ārvalstīm, kas situāciju vēl vairāk pasliktināja.

Akcijas un ieroču dinamika visā pasaulē

Situāciju pasliktina globālo kodolieroču krājumu pieaugums. Tiek lēsts, ka 2025. gada janvārī kopumā pastāv 12 241 kodolgalviņa, un aptuveni 9614 militārajos uzkrājumos ir gatavi potenciālai lietošanai. No tiem 3912 kaujas galviņas darbojas un aptuveni 2100 ir paaugstinātā kaujas gatavībā pret ballistisko raķetēm. [Tagesschau](https://www.tagesschau.de/ausland/ Amerika/usa-ruestungskontrolle-russland-100.html) uzsver, ka ASV ir gatavas rīkot sarunas par kodolriskiem, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem pēc 2026. gada. Šajās sarunās būtu jāiekļauj arī ieroču uzraudzības un kontroles daudzpusība, iekļaujot Ķīnu un citas kodolvalstis.

Satraucoša ir arī Ķīnas straujā kodolbruņošanās. ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans brīdina, ka Ķīnai līdz 2035. gadam varētu būt līdz pat 1500 kodollādiņu. Tas liktu ASV savu atturēšanas stratēģiju balstīt uz divām vienlīdz spēcīgām kodolvalstīm.

Ieroču kontroles vēsturiskais konteksts

Vēsturiski loģiskais atturēšanas pamats aukstā kara laikā bija masveida kodolieroču uzkrāšanās. Kodolieroču kaujas lādiņu maksimums tika sasniegts 1986. gadā, kad ASV bija ap 23 000 kaujas lādiņu, bet Padomju Savienībā ap 40 000 kaujas lādiņu. Pēc aukstā kara beigām atbruņošanās jomā bija vērojams būtisks progress, taču tam sekoja vilšanās un daudzas neveiksmes, piemēram, abu valstu INF līguma atsaukšana 2019. gadā.

Turklāt daudzpusējā kontrole kopš 1990. gadiem ir apstājusies, un 1968. gadā pieņemtais Kodolieroču neizplatīšanas līgums (NPT) paredz gan atbruņošanos, gan kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem. Neskatoties uz to, ka tas ir pieņemts visā pasaulē, ar dažiem izņēmumiem, rodas bažas par stagnējošu atbruņošanos un nepieciešamību izstrādāt jaunas pieejas kodolatbruņošanai.

Kopumā globālās kodolieroču kontroles nākotne ir neskaidra, un starptautiskā sabiedrība saskaras ar izaicinājumu veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu kodolbruņojuma atjaunošanu un stiprinātu esošos līgumus.