Protesti pret Izraēlu: Spriedze strauji pieaug pirms ESC Bāzelē!

Protesti pret Izraēlu: Spriedze strauji pieaug pirms ESC Bāzelē!

Šodien, 2025. gada 17. maijā, pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa (ESC) atklāšanas ceremonijas Bāzeles pilsēta cīnās ar arvien lielāku skaitu propalestīnu atbalstošu demonstrantu. Šīs pulcēšanās, kas pievērš sev uzmanību ar provokatīvām darbībām un aicina uz solidaritāti ar Palestīnu, pēdējo stundu laikā ir pastiprinājušās. Policija atkārtoti lūdza demonstrantus atbrīvot ielas pirms ESC izrādes, lai nodrošinātu visu klātesošo drošību. Saskaņā ar vietni oe24.at, daudzi demonstranti ir aizdedzinājuši Izraēlas karogus un valkā savu iecerēto vēstījumu, kura nopietnība ir viltota asinis.

Īpaši uzkrītoši ir plakāti ar tādiem uzrakstiem kā “Boikotēt Izraēlu – Aparteīds” un “Genocīdam nav skatuves”. Šo vēstījumu mērķis ir pievērst uzmanību situācijai Tuvajos Austrumos, un tie ir dāsni izvietoti Eirovīzijas ciematā. Policija rūpīgi seko līdzi situācijai un jau ir piedraudējusi ar tiešu iejaukšanos, ja situācija pasliktināsies. Demonstrācijas gājiens, kas atrodas netālu no Vidējā tilta, arvien vairāk virzās ESC līdzjutējiem, kas palielina spriedzi starp abām grupām. Patlaban demonstrācija griežas Kleinbāzeles virzienā, aptuveni Johannitera tilta līmenī.

Ieskats protestu kustībās Eiropā

Šie masveida protesti ne tikai piesaista vietējo uzmanību, bet arī iekļaujas plašākā kontekstā, ietekmējot Eiropas sabiedrību un tās demokrātijas. Saskaņā ar aptauju, kas veikta sešās Eiropas valstīs projekta ProDem ietvaros, daudzi cilvēki ir nobažījušies par demokrātijas kvalitātes pazemināšanos Eiropā. Aptaujas rezultāti liecina par plaši izplatītu neuzticību valstu politiskajiem procesiem, vienlaikus šķiet, ka uzticēšanās ES institūcijām pieaug, īpaši, ja uzticēšanās valstu valdībām ir zema. Šī dinamika varētu atspoguļot arī pašreizējo protestu kustību Bāzelē, jo neuzticēšanās politikai bieži veido augsni šādām masveida sabiedrības mobilizācijai.

Vēl viens interesants aspekts ir mijiedarbība starp protesta kustībām un politiskajām institūcijām. Vairākās valstīs, tostarp Vācijā, antidemokrātiskās partijas arvien vairāk nolaupa protesta kustības, lai veicinātu savu politisko mērķu sasniegšanu. Piemērs tam ir AfD, kas izmantojusi Pegida kustības bažas. Šī tendence liecina, ka protesti ir ne tikai atbilde uz sabiedrības aizvainojumiem, bet tos var izmantot arī politiskās varas iegūšanai, uzsverot šādu kustību sarežģītību un tālejošo ietekmi.

Īpaši ESK kontekstā, ko daudzi uzskata par kultūras daudzveidības un miera zīmi, šie protesti rada jautājumus, kas sniedzas daudz tālāk par muzikālo konkursu. Lai gan pasākums ir vieta svinībām, demonstrācijas aicina pārdomāt pašreizējo politisko situāciju un izaicinājumus demokrātiskajām vērtībām Eiropā.