Jauns pētījums atklāj: šādi ES risina korporatīvo ilgtspēju!

Jauns pētījums atklāj: šādi ES risina korporatīvo ilgtspēju!

Atbilstība jaunajām Eiropas vadlīnijām korporatīvās ilgtspējas ziņošanai (CSRD) kļūst arvien svarīgāka. Saskaņā ar neseno Datamaran ziņojumu, kurā tika pārbaudīti vairāk nekā 300 uzņēmumi Eiropā, šķiet, ka šo politiku īstenošana ir ne tikai juridisks pienākums, bet arī iespēja uzņēmumiem optimizēt savu ilgtspējības stratēģiju. Ziņojumā analizēts, kā uzņēmumi ievieš CSRD un kādas tēmas tie risina.

Pētījumā “CSRD ziņojumi atklāti: ieskats detalizētā analīzē par 11 000+ IRO no 300+ uzņēmumiem” ir izceltas būtiskuma tendences un informācijas atklāšanas prasību interpretācijas, kas ir svarīgas uzņēmumu vadītājiem. Analīze atklāja, ka negatīvā ietekme pārsniedz iespējas — ar attiecību 3 pret 1, un 99% uzņēmumu ziņo par klimata pārmaiņām, 98% par savu darbaspēku un 92% par uzņēmējdarbības praksi. Turpretim tādas tēmas kā skartās kopienas, ūdens un bioloģiskā daudzveidība ir atrodamas tikai mazāk nekā pusē ziņojumu.

Jaunas prasības no CSRD

CSRD tika ieviesta, reaģējot uz pieaugošo korporatīvās sociālās atbildības (CSR) nozīmi. ES Komisija savu priekšlikumu publicēja 2021. gada aprīlī, un pēc vienošanās starp varas iestādēm direktīva stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī. Tas ievieš visaptverošas izmaiņas un būtiski paplašina darbības jomu, palielinot ziņošanai nepieciešamo uzņēmumu skaitu no 11 600 līdz aptuveni 49 000. Tas jo īpaši attiecas uz lielām korporācijām un uz kapitāla tirgu orientētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Taču uz mikrouzņēmumiem ziņošanas prasība neattiecas.

Saskaņā ar jaunajām prasībām sabiedriskas nozīmes uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku, no 2024. gada 1. janvāra ir jāsniedz visaptveroša atskaite par savu ilgtspējas praksi, bet visiem pārējiem lielajiem uzņēmumiem no 2025. gada 1. janvāra. Pārskatu sniegšanas prasības paredz ieviest dubulto būtiskumu, kas attiecas gan uz uzņēmumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi, gan uz to finansiālajām sekām.

Vienoti standarti un testēšanas pienākumi

Jaunā direktīva piedāvā ne tikai paplašinātas ziņošanas prasības, bet arī ievieš saistošus ES standartus un ilgtspējības pārskatu ārējo auditu. Šis tests sākotnēji tiks veikts ar ierobežotu noteiktību un vēlāk tiks paplašināts līdz pietiekamai noteiktībai. Informācija par ilgtspējību kļūst par daļu no vadības ziņojuma, un uz to attiecas tādas pašas prasības kā uz finanšu pārskatiem. Pārdēvējot “nefinanšu pārskatu” par “ilgtspējas ziņošanu”, būtu jāpamato šī prasība par vienlīdzību.

BaFin arī aktīvi iejauksies uzraudzībā un savās bilances kontrolēs ņems vērā ilgtspējības ziņojumus. Tā pārbauda uz kapitāla tirgu orientētu uzņēmumu pārskatu sniegšanu, lai nodrošinātu jauno standartu ievērošanu.

Datamaran pētījuma rezultāti, kas balstīti uz ilgtspējas ziņojumiem no 304 uzņēmumiem no 21 valsts, skaidri parāda, ka daudziem uzņēmumiem joprojām ir jāpārvar problēmas, ieviešot CSRD vadlīnijas. CSRD izrakstu vidējais garums ir 103 lappuses, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējām prasībām.

Kopumā tas parāda, ka CSRD ir ne tikai regulējošs instruments, bet arī var darboties kā stratēģisks instruments, lai uzlabotu pārredzamību un atbildību korporatīvās ilgtspējas jomā. Laiks rādīs, cik efektīvi šos pasākumus varēs īstenot praksē.

Lai iegūtu papildinformāciju par CSRD novērtējuma sākotnējiem rezultātiem, lūdzu, apmeklējiet vietni ÖkoNews. Vācija](https://www.csr-in-deutschland.de/DE/CSR-Allgemein/CSR-Politics/CSR-in-der-EU/Corporate-Sustainability-Reporting-Directive/corporate-sustainability-reporting-directive-art.html) politiskajai pieredzei un BaFin, lai iegūtu reglamentējošu informāciju.