Tramps dusmīgs: Augstākā tiesa aptur deportācijas – ko tas nozīmē ASV?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā izcelta Trampa reakcija uz ASV Augstākās tiesas lēmumu pārtraukt Venecuēlas imigrantu deportācijas un apspriests pretrunīgi vērtētais Svešo ienaidnieku likums.

Der Artikel beleuchtet die Reaktionen von Trump zur Entscheidung des US-Obersten Gerichtshofs, die Abschiebungen venezolanischer Einwanderer zu stoppen und diskutiert den umstrittenen Alien Enemies Act.
Rakstā izcelta Trampa reakcija uz ASV Augstākās tiesas lēmumu pārtraukt Venecuēlas imigrantu deportācijas un apspriests pretrunīgi vērtētais Svešo ienaidnieku likums.

Tramps dusmīgs: Augstākā tiesa aptur deportācijas – ko tas nozīmē ASV?

2025. gada 16. maijā ASV Augstākā tiesa pieņēma svarīgu lēmumu, kas atdzīvina debates par Ārvalstu ienaidnieku likuma piemērošanu un imigrantu deportācijas juridisko pamatu. Lēmumu, kas uz laiku aptur deportācijas, asi kritizēja prezidents Tramps. Tramps sociālajos medijos pauda sašutumu un sūdzējās, ka tiesa nav ļāvusi “noziedzniekus izvest no valsts”. Pret tiesas lēmumu balsoja tikai divi no sešiem konservatīvajiem tiesnešiem.

Trampa administrācija atsaucās uz Svešu ienaidnieku likuma izmantošanu, kas datēts ar 1798. gadu, lai ātri deportētu iespējamos Venecuēlas bandas Tren de Aragua dalībniekus. Tikmēr juristi iebilda, ka deportācijas ir jāaptur, kamēr notiek tiesvedība, jo valdība izraidīja daudzus vīriešus bez tiesas pārbaudes. Augstākā tiesa skaidri norādīja, ka valdība var turpināt veikt deportācijas saskaņā ar citiem ASV imigrācijas likuma noteikumiem, taču nolēma, ka juridiskie jautājumi tiks nodoti izskatīšanai federālajā apelācijas tiesā.

Deportāciju priekšvēsture

Trampa administrācija pēdējos mēnešos uz Salvadoru ir deportējusi simtiem imigrantu, kuri, pēc valdības teiktā, ir Tren de Aragua biedri, ko ASV varas iestādes atzinušas par ārvalstu teroristu organizāciju. Deportācijas tika uztvertas ar spēcīgu kritiku un juridiskiem strīdiem. Apgabaltiesa iepriekš uz laiku bija bloķējusi deportācijas un pieprasījusi atdot deportētos migrantus. Pēc tiesas domām, varas iestādes veica deportācijas, neievērojot regulāru procedūru un pienācīgi neinformējot aizturētos, radot nopietnas bažas par likuma varu.

Vācijas Preses aģentūra ziņo, ka ASV Valsts kases departaments 2024. gada jūlijā atzinis bandu par starptautisku noziedzīgu organizāciju, bet Valsts departaments februārī veica terorisma novērtējumu. Šā gada 15. martā tika atbrīvoti 238 deportētie vārdi, no kuriem vismaz 137 tika deportēti saskaņā ar likumu par svešajiem ienaidniekiem. Apgabala tiesnesis Džeimss Boasbergs pauda bažas par deportāciju slepenību, norādot, ka šādas darbības rada juridiskus jautājumus ārpus kara laika konteksta.

Svešo ienaidnieku likums vēsturē

Svešo ienaidnieku likums ir viens no vispretrunīgākajiem likumiem ASV vēsturē. Sākotnēji tas tika ieviests 1798. gadā nepieteiktā kara laikā ar Franciju, un kopš tā laika tas tika izmantots dažādos konfliktos, tostarp Lielbritānijas un Amerikas karā, Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Vēsturiski tiesību akti bieži ir piemēroti diskriminējoši pret noteiktām tautībām. Piemēram, Otrā pasaules kara laikā 120 000 japāņu amerikāņu, no kuriem daudzi bija ASV pilsoņi, tika internēti, kas vēlāk tika atzīta par rasistiski motivētu pārmērīgu reakciju.

Pašreizējos apstākļos Tramps paļaujas uz šiem tiesību aktiem, lai attaisnotu savu agresīvo imigrācijas politiku, kas ir daļa no viņa kampaņas solījuma “izraidīt miljoniem imigrantu bez dokumentiem”. Tomēr eksperti norāda, ka Svešo ienaidnieku likuma piemērošana ir problemātiska, jo ASV nekaro ar Venecuēlu, un kritizē ar to saistīto personu tiesību pārkāpumus neatkarīgi no viņu tautības vai etniskās piederības.

Pēdējo dienu notikumi parāda, cik fundamentālas ir debates par imigrāciju un nacionālo drošību ASV. Nākamie juridiskie soļi būs izšķiroši, lai noteiktu, kādus turpmākos pasākumus valdība var veikt un kā Augstākā tiesa reaģēs uz šo sarežģīto jautājumu.