Kodolenerģija: izmaksu sprādziens un šaubas par jauno ēku Freistatē!

Kodolenerģija: izmaksu sprādziens un šaubas par jauno ēku Freistatē!

Neskatoties uz kritiskajām balsīm, kodolenerģija joprojām ir atkārtots temats debatēs par enerģētikas pāreju. Skaļi Econews to joprojām uzskata par potenciālu ieguldījumu Eiropas energoapgādē. Proti, Eiropas Komisija ir prognozējusi investīcijas 241 miljarda eiro apmērā, kas būs jāpiesaista dalībvalstīm. Šīs investīcijas galvenokārt ir vērstas uz esošo kodoliekārtu paplašināšanu.

Tomēr Kodolieroču apkarošanas komiteja Freistatē pauž skaidras šaubas par šiem apsvērumiem. Organizācija uzskata, ka kodolatkritumu atjaunošanas, ekspluatācijas pārtraukšanas un apglabāšanas izmaksas, kas tiek lēstas līdz 770 miljardiem eiro, ir finansiāli apgrūtinošas. Atomenerģijas kritiķis Gerolds Vāgners norāda, ka iepriekšējie kodolprojekti bieži vien pārsniedza sākotnējās aplēses, kas varētu negatīvi ietekmēt atjaunojamās enerģijas finansējumu.

Finansējums un pievilcība investoriem

Privātiem investoriem kodolenerģija šķiet nepievilcīga, jo īpaši tās augsto izmaksu dēļ. Mērķis ir nodrošināt nepieciešamos finanšu līdzekļus tieši no ES budžeta, taču tas vēl nav realizēts. Turklāt finansējuma kavēšanās var radīt papildu izmaksas. Pasaules Banka plāno atcelt aizliegumu finansēt kodolprojektus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm apmierināt savas elektroenerģijas vajadzības, taču šķiet, ka finanšu nosacījumi kodolenerģijai nabadzīgākajās valstīs joprojām ir problemātiski.

Vēl viens diskusiju punkts ir mazie moduļu reaktori (SMR). Lai gan tie tiek piedāvāti kā pievilcīgs risinājums, to attīstība rada jaunas atkarības un problēmas saistībā ar kodolatkritumiem. Kodolieroču apkarošanas komiteja šo tehnoloģiju raksturo kā jaunu koloniālisma veidu un tā vietā aicina sniegt labāku atbalstu jaunattīstības valstīm ar saules paneļiem un krātuvi, kas tiek raksturota kā lētāka un ilgtspējīgāka.

SAEA kritika un vēstures apskati

Arī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) ir saskārusies ar kritiku, jo īpaši par tās nezināšanu par politisko nestabilitāti jaunattīstības valstīs. Šī situācija palielina risku, ka radioaktīvie materiāli nonāks nepareizās rokās. Vēsturiskie apskati liecina, ka par plutonija selekcijas reaktoru kļūmēm tika paziņots jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kuru ekonomisko potenciālu savulaik tādi eksperti kā Glens T. Sīborgs raksturoja kā nākotnes enerģijas ražošanas stūrakmeni.

Pašreizējie enerģētikas un klimata scenāriji paredz strauju kodolenerģijas ražošanas pieaugumu līdz 2050. gadam, lai gan kodolenerģijas īpatsvars globālajā elektroenerģijas ražošanā ir nepārtraukti samazinājies kopš 1996. gada. SAEA ir ieinteresēta saglabāt pozitīvu kodolenerģijas perspektīvu, taču tehnoloģiskie sasniegumi šajā jomā pašlaik nav redzami.

Pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem, kas šobrīd ir lētāki par kodolenerģiju, rodas daudzi jautājumi par jaunu kodolenerģijas projektu faktisko nepieciešamību un finansēšanu. Pastāv risks, ka nauda ieplūdīs kodolenerģijā, kamēr ilgtspējīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu enerģijas avotu pamats joprojām tiek ignorēts.

Rezumējot, diskusijas par kodolenerģiju ir saistītas ar sarežģītiem izaicinājumiem un tālejošām sekām, kas ietekmē gan turpmāko enerģētikas projektu finansēšanu, gan stratēģisko virzību.