ASV un Ķīnas tirdzniecības karš: atklāta Trampa slepenā stratēģija

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Strauji saasošais tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu rada milzīgus riskus abām valstīm. Kāda ir Trampa stratēģija šajā kritiskajā varas spēlē?

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš: atklāta Trampa slepenā stratēģija

Strauji eskalējošais tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu – divām pasaules vadošajām ģeopolitiskajām lielvarām, kuru ekonomikas ir cieši saistītas – draud nodarīt būtisku kaitējumu abām valstīm un radīs triecienviļņus visā pasaulē.

Stratēģija vai improvizācija?

Kopš prezidents Donalds Tramps uzsāka šo potenciālo katastrofu, jautājums ir bijis, vai viņam ir stratēģija un kā viņš redz spēles beigu spēli. Tramps, kā ierasts, improvizē. Viņa šokējošā eskalācija Tarifi Ķīnai Šī nedēļa neritēja pēc nekādas jēgpilnas formulas. Kā vienmēr, viņš rīkojas kā nekustamo īpašumu haizivs, paceļot likmes līdz nepanesamam līmenim, lai iegūtu priekšrocības. Šī ir jaunākā izpausme "Trakā teorija", saskaņā ar kuru Tramps uzbur ekstrēmākos apstākļus, lai iebiedētu savus pretiniekus.

Milzīgi riski abām pusēm

Varbūt tas izdosies, un Ķīna, kas nav ieinteresēta sagraut ekonomiku, kas vairs nevar lepoties ar acīs krītošiem izaugsmes rādītājiem, steigšus atgriezīsies pie sarunu galda. Daudzi Ķīnas eksperti uzskata, ka Pekina, visticamāk, nevēlēsies nokļūt uz bezdibeņa sliekšņa kā pats Tramps. Bet riski ir milzīgi.

"Mēs tagad esam pilna mēroga (tirdzniecības) karā ar Ķīnu, un Ķīnai noteiktie tarifi ir tas, ko es sauktu par pārmērīgiem," ceturtdien telekanālā CNN International sacīja bijusī finanšu ministre Dženeta Jellena. "Tiem būs milzīga ietekme uz ASV un pasaules ekonomiku. Neviens nezina, kur šī politika novedīs."

Trampa taktika un tās sekas

Trampa taktika balstās uz pieņēmumu, ka masveida seku draudi piespiedīs Ķīnu risināt sarunas – kā tas notika viņa pirmajā pilnvaru termiņā, kad abas puses panāca tirdzniecības vienošanos, kas nekad netika pilnībā īstenota, pat pirms Covid-19 pandēmija lielā mērā apstādināja ASV un Pekinas attiecības.

Taču ekonomiskās darbības piespiešana var atspēlēties, jo Ķīnas milzīgais ekonomiskais svars un jutīgums pret Rietumu lielvaru apvainojumiem, kas to uzskata par mēģinājumu novērst tās pieaugumu, var izraisīt nopietnu pretreakciju. Pēc gadiem ilgas nacionālistiskas politikas un propagandas Ķīnas iedzīvotāji, visticamāk, labi nereaģēs uz draudiem.

Diplomātija dažādos līmeņos

Ceturtdien Tramps apstiprināja, ka ir paaugstinājis tarifus Ķīnas importam līdz 145%, un uzstāja, ka viņa personīgajai ķīmijai ar prezidentu Sji Dzjiņpinu būs izšķiroša nozīme. "Viņš tiešām ir bijis mans draugs ilgu laiku," viņš teica Ministru kabineta sēdē.

Tramps bieži ar nostalģisku sajūtu atgādina Sji vizīti viņa Mar-a-Lago kūrortā viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā, kad abi "apēda visskaistāko šokolādes kūkas gabalu" un viņš informēja savu apstulbušo viesi par militārajiem triecieniem, ko tikko bija pasūtījis Sīrijā. Taču šāda “kūku diplomātija” Trampa otrajā termiņā ir maz ticama.

Sadarbības izaicinājumi

Pekinai būtu grūti ignorēt ciešu sadarbību starp Ziemeļamerikas un Eiropas globālajām tirdzniecības valstīm. Tomēr viss, ko Tramps ir paveicis kopš atgriešanās Ovālajā kabinetā, ir bijis vērsts uz šīs līdzīgi domājošo demokrātiju grupas iznīcināšanu. Šonedēļ viņš vairākas reizes ir kritizējis Eiropas Savienību, sakot: "ES gadu gaitā ir bijusi ļoti stingra... Es vienmēr saku, ka tā tika dibināta, lai patiešām kaitētu Amerikas Savienotajām Valstīm tirdzniecības jomā."
Tas ir pretrunā ar ASV politiku, kuras mērķis daudzus gadus bija atbalstīt spēcīgu ES kā labklājības, vienotības un demokrātijas sabiedroto kontinentā, kas ir bijis cilvēces vēsturē asiņaināko karu centrā.

Tirdzniecības kara sekas

Viens no iemesliem, kāpēc tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu varētu būt tik graujošs, ir ciešās saites starp abām ekonomikām. Integrācijas gadi ir palīdzējuši abām valstīm: ASV patērētāji gūst labumu no lētas piekļuves apģērbam, apaviem, elektronikai, piemēram, iPhone un citām patēriņa precēm, kas ir uzlabojis vidusšķiras dzīves kvalitāti. No otras puses, Ķīna ir izmantojusi ASV tirdzniecību, lai paplašinātu ražošanu un miljoniem cilvēku izkļūtu no nabadzības.

Taču, ja ASV un Ķīnas tirdzniecība izjuks, sekas būs sāpīgas. Preču cenas, kas ir būtiska amerikāņu dzīves sastāvdaļa, var strauji pieaugt, veicinot inflāciju un pasliktinot dzīves kvalitāti miljoniem cilvēku. Tas varētu vājināt patērētāju uzticību un ievest ASV recesijā.

Stratēģijas meklējumi

Potenciālā konflikta apmērs liek ASV amatpersonām meklēt stratēģiju. Viena pieeja varētu būt izmantot Amerikas spēku un globālo varu, lai izdarītu spiedienu uz Pekinu tādos jautājumos kā piekļuve tirgum, intelektuālā īpašuma zādzība, rūpnieciskā spiegošana un citi jautājumi. Vienīgais āķis: tas būtu pretrunā Trampa mantrai “Amerika vispirms”.

Ideja izveidot pret Ķīnu vērstu ASV sabiedroto spēku kooperatīvu aliansi nav jauna. Faktiski Tramps to jau vienreiz ir noraidījis, viņa pirmā termiņa pirmajā dienā izstājoties no Klusā okeāna partnerattiecību līguma, kurā bija iekļautas 12 valstis, tostarp tādi sabiedrotie kā Meksika, Kanāda, Japāna un Austrālija.

Var jau būt par vēlu, lai mainītu kursu. "Savienotās Valstis šobrīd ir neticami neuzticams partneris ikvienam pasaulē, un es nezinu, kā mēs varam atkal kļūt par uzticamu partneri," sacīja Džeisons Fūrmens, kurš Obama administrācijas laikā vadīja Ekonomistu padomi.