Trampa tarifi: ES un Ķīna joprojām nevar vienoties

Trampa tarifi: ES un Ķīna joprojām nevar vienoties

Honkonga – Donalda Trampa valdīšanas pašreizējā tirdzniecības krīzē daži analītiķi uzskatīja, ka Eiropas Savienība (ES) un Ķīna iespējams, varētu pārvietoties tuvāk kopā. Taču ceturtdienas samitā Pekinā, visticamāk, kļūs skaidra dziļi iesakņojusies neuzticēšanās un spriedze starp abām ekonomiskajām lielvarām.

ES un Ķīnas samits

Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Pekinā tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un premjerministru Li Cjanu. Šī tikšanās notiek saistībā ar paaugstinātiem tarifiem abu valstu eksportam uz ASV, kas mudināja Pekinu meklēt ciešākas attiecības ar ES un citām lielākajām ekonomikām. Taču pastāvošās daudzās atšķirības apgrūtina šī mērķa sasniegšanu.

ES bažas

ES pirms samita nevairījās būt atklāta par savām bažām. Pēdējo nedēļu laikā amatpersonas pauda ilgstošas ​​bažas par it kā lētu Ķīnas preču "pārpludināšanu" Eiropas tirgū. Bija arī satraucošas atsauces uz retzemju metālu piegādes ķēdes kontroli un Pekinas pastāvīgo atbalstu Krievijai Ukrainas karā.

Pekinas reakcijas

Pekina ir stingri reaģējusi uz šīm bažām, jo ​​īpaši uz 27 dalībvalstu lēmumu pagājušajā gadā Uzlikt tarifus Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem, un ir paziņojusi par savu komerciālo izmeklēšanu. Pēc tam, kad ES pagājušajā mēnesī nolēma izslēgt Ķīnas uzņēmumus no publiskajiem konkursiem par medicīnas iekārtām, kuru vērtība pārsniedz noteiktu vērtību, Pekina atbildēja ar saviem ierobežojumiem Eiropas aprīkojuma iegādei.

ASV politikas ietekme

Trampa tirdzniecības karš un viņa sarunas ar abām lielvalstīm arī met garu ēnu uz samitu. Jau šā gada sākumā bija pazīmes, ka Pekina cerēja, ka kopīgie ASV tarifu draudi varētu tuvināt Ķīnu un Eiropu. Taču Ursula fon der Leiena atsevišķās uzrunās G7 līderiem un Eiropas Parlamenta deputātiem skaidri norādīja, ka ES joprojām ir dziļas bažas par Pekinu.

Prasības pēc sadarbības

ES skaidri parāda savu vēlmi nevis saraut ekonomiskās saites, bet gan “līdzsvarot”, īpaši ņemot vērā pagājušā gada deficītu, kas pārsniedza 300 miljardus eiro. Tajā pašā laikā ES vēlas palīdzēt “atbrīvot” piegādes ķēdes un sadarboties ar Ķīnu tādos globālos jautājumos kā klimata pārmaiņas, kas ir potenciāla vienošanās joma šonedēļ.

Sadarbības izaicinājumi

Taču eksperti norāda, ka galvenais šķērslis Eiropai ir pārliecība, ka Pekina nereaģē uz Briseles galvenajām bažām. "Mums jau daudzus gadus nav bijis ES un Ķīnas samita, kas būtu devis dzīvotspējīgus rezultātus, un arī šis neatšķirsies," sacīja Noa Bārkins no Savienoto Valstu Vācijas Māršala fonda.

Perspektīva samita sanāksmei

Ņemot vērā to, ka konkrēts progress šķiet maz ticams, abu pušu novērotāji uzsver, ka pats dialogs jau ir progress. Runājot par notiekošajiem konfliktiem un problēmām, sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar mākslīgo intelektu, ES un Ķīnas sadarbība kļūst skaidra. Pekinas Renminas Universitātes Starptautisko attiecību institūta direktors Vans Jivejs uzsvēra: "Ja Ķīna un ES tiecas pēc abpusēji izdevīgas sadarbības, tā sauktais jaunais aukstais karš nevar uzvarēt."