Valdība atliek klimata finansējumu, FPÖ kritizē lēnas reformas!

Valdība atliek klimata finansējumu, FPÖ kritizē lēnas reformas!

Diskusijas par enerģētikas un klimata subsīdiju reformu Austrijā arvien vairāk nonāk sabiedrības uzmanības centrā. Saskaņā ar jaunāko informāciju no OTS Tā sauktais “lūzeru luksofors” plāno plašu reformu, taču ātra ieviešana nav paredzēta. Neatkarīgam institūtam līdz vasarai jāizvērtē esošā situācija, pirms valdība spers konkrētus soļus finansējuma struktūras reformēšanai.

FPÖ ģenerālsekretārs Mihaels Šnedlics asi kritizē valdību un kritizē lēno virzību šajā jautājumā. Viņš uzskata, ka ir absolūti nepieciešams samazināt Klimata un enerģētikas fonda naudu, lai nozarei un lauksaimniekiem piedāvātu reālistisku perspektīvu. "Subsīdijas būtu jāprecizē līdz vasarai," piebilst Šnedlics, kurš arī pauž bažas par ES klimata mērķiem un to ietekmi uz privātīpašumu un lauksaimniecību. Vienlaikus viņš uzsver FPÖ nostāju atbalstīt lauksaimniecību un vides aizsardzību ar veselo saprātu.

Klimata politikas priekšvēsture

Austrijas klimata politikas ietvaru jo īpaši nosaka starptautiskās saistības, piemēram, Parīzes nolīgums, kas stājās spēkā 2016. gadā. Šī līguma mērķis ir ierobežot globālās temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem pēc Celsija, pieliekot pūles, lai panāktu pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. ES arī ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas, savukārt Austrijas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 48 procentiem salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, jo īpaši nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisiju tirdzniecība.

Ātras rīcības nepieciešamību pamato Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas brīdina par nopietnajām sekām, ko var izraisīt temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija. Klimata pārmaiņu sekas ir manāmas arī Austrijā. Kopš 1980. gada temperatūra ir paaugstinājusies par gandrīz 2 grādiem pēc Celsija, izraisot karsto dienu pieaugumu un nokrišņu daudzuma izmaiņas.

Adaptācijas stratēģijas

Austrija savā klimata politikā ievēro “divu pīlāru principu”. Tas ietver gan klimata aizsardzību, gan pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām. Austrijas pielāgošanās stratēģija tika atjaunināta 2012. un 2017. gadā, lai izvairītos no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes, vienlaikus izmantojot iespējas. Šīs stratēģijas galvenais aspekts ir nesamazināmu emisiju kompensēšana, izmantojot oglekļa uzglabāšanu.

Kopumā spiediens uz valdību palielināsies, lai tā virzītu uz priekšu savus plānus reformēt enerģētikas un klimata subsīdijas. Tas ir svarīgi ne tikai rūpniecības un lauksaimniecības interesēs, bet arī nacionālo un starptautisko klimata mērķu izpildei, īpaši Zaļā kursa un Eiropas klimata likuma kontekstā.