Putins signalizē par gatavību sarunām – nosacījumi uguns pārtraukšanai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Krievija pieprasa nosacījumus pamieram Ukrainas konfliktā; Par sarunām Stambulā paziņoja pirmdien.

Russland verlangt Bedingungen für eine Waffenruhe im Ukraine-Konflikt; Verhandlungen in Istanbul am Montag angekündigt.
Krievija pieprasa nosacījumus pamieram Ukrainas konfliktā; Par sarunām Stambulā paziņoja pirmdien.

Putins signalizē par gatavību sarunām – nosacījumi uguns pārtraukšanai!

2025.gada 31.maijā Krievija ANO Drošības padomei signalizēja par gatavību vienoties par iespējamu pamieru, taču ar stingriem nosacījumiem. Pēc Vladimira Putina vēstnieka ANO Vasilija Nebenzja domām, ir jāizpilda divas prasības: Rietumvalstīm jāpārtrauc ieroču piegāde Ukrainai, un Ukrainai ir jāizbeidz mobilizācija. Nebensja uzsvēra, ka pamiers varētu būt pamats konflikta cēloņu atrisināšanai, taču aicināja veikt fundamentālu konflikta atrisinājumu, pirms ir pieejams pamiers. Šāda nostāja ir pretrunā ar Ukrainas prasību, kas kopš marta kā priekšnoteikumu sarunām pieprasa 30 dienu pamieru.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkal aicinājis uz pamieru bez priekšnosacījumiem. Pašreizējā aicinājumā viņš uzsver, ka Krievijas apstākļi tiek uztverti kā augstprātība. Viņš arī sacīja, ka Ukraina nav piekritusi atbildēt uz Maskavas priekšlikumiem. Nebensja norāda, ka Krievija ir spējīga turpināt karadarbību, kas vēl vairāk saasina spriedzi.

Kritika pret Krieviju un jaunas sankcijas

Zelenskis nesen Kijevā uzņēma ASV senatorus un atkārtoti pauda cerības uz stingrākām sankcijām pret Krieviju. Ar 82 senatoru atbalstu tiek gatavota jauna sankciju pakete pret Krieviju, kuru Zelenskis uzskata par steidzami nepieciešamu, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu. Tikšanās laikā viņš pateicās senatoriem Lindsijai Grehemam un Ričardam Blūmentālam par atbalstu, īpaši attiecībā uz militāro sektoru un iespējamo ieroču pārdošanu Ukrainai.

Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā, tostarp Vācija, Francija, Lielbritānija un Polija, bija pieprasījušas Krievijai ultimātu, kas iekļāva 30 dienu pilnīgu un beznosacījumu pamieru kā priekšnoteikumu miera sarunām. Šis termiņš beidzās pirmdienas vakarā, taču Krievija ultimātu noraidīja un turpināja uzbrukumus. Kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka sankcijas šonedēļ varētu tikt pastiprinātas progresa trūkuma gadījumā, savukārt ES kopš konflikta sākuma jau ir pieņēmusi 16 sankciju paketes.

Sarunas un ģeopolitiskie izaicinājumi

Neskatoties uz visiem konfliktiem, Maskava Stambulā piedāvā tiešas sarunas, kas notiks bez priekšnoteikumiem. Zelenskis ir devis signālu, ka ir gatavs tikties ar Putinu Turcijā, lai gan vēlas runāt tikai ar viņu tieši, nevis ar citiem Krievijas pārstāvjiem. Tomēr novērotājiem ir aizdomas, ka Putins nevēlas sēsties tieši ar Zelenski.

Turklāt Ungārija varētu bloķēt kādu no jaunajām sankciju paketēm, uz ko ES skatās ar bažām. In this politically tense climate, Ukrainian Foreign Minister Serhiy Sybiha accuses Russia of mocking diplomatic initiatives and using the negotiations as a pretext for a new offensive. Tāpēc nepieciešamība palielināt atbalstu Ukrainai un efektīvas sankcijas pret Krieviju joprojām ir galvenais starptautiskās dienaskārtības jautājums.