Protesti Belgradā: pieminot upurus jumta avārijā Novisadā!

Protesti Belgradā: pieminot upurus jumta avārijā Novisadā!

Belgradā 2024. gada 1. novembrī, Novisadas galvenās dzelzceļa stacijas traģiskā jumta sabrukšanas gadadienā, tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijās, lai pieminētu 16 upurus, kuri zaudēja dzīvību šajā negadījumā. Protestus iezīmēja ne tikai skumjas, bet arī pieaugoša politiskā neapmierinātība ar prezidenta Aleksandra Vučiča valdību. Pēc tam, kad dzelzceļa stacijas sabrukums izraisīja pēdējos gadu desmitos lielākajiem pret valdību vērstiem protestiem, demonstrācijas turpinās aptuveni gadu vēlāk. Cilvēki katastrofā vaino korupciju valdībā, ko saasināja renovācijas darbu piešķiršana ar valdību saistītiem uzņēmumiem bez caurspīdīga konkursa.

Trešdien Serbijas galvaspilsētā pulcējās gan valdības atbalstītāji, gan valdību kritizējošie demonstranti. Valdošās SNS atbalstītāji tika nogādāti Belgradā īrētos autobusos, savukārt pret valdību vērstie protestētāji, kuru vadīja viena no upuriem māte Dijana Hrka, veidoja pūli, kas tiek lēsts 3000 cilvēku. Dijana Hrka, kura demonstrācijas laikā pieteica badastreiku, pieprasa atbildību par dēla nāvi un negadījuma izmeklēšanu, kuras cēloņi joprojām ir neskaidri.

Nemieri un protestu kustības

Kopš avārijas Serbijā regulāri notiek protesti. Cilvēki no dažādām vecuma grupām, tostarp skolu un augstskolu studenti, ir apvienojušies, lai cīnītos pret sūdzībām un autoritārām struktūrām valstī. Politikas analītiķi uzsver, ka neapmierinātību vairo ne tikai konkrētais incidents, bet arī kopumā augošā inflācija, enerģētiskā krīze un iedzīvotāju perspektīvu trūkums. Šie faktori veicina pieaugošo aicinājumu rīkot jaunas vēlēšanas, lai gan valdība nelabprāt sper pasākumus šajā virzienā.

1. novembra demonstrācija ir centrālais punkts cīņā pret korupciju. 11:52, sabrukuma laikā, daudzi cilvēki visā Serbijā apstājās uz 16 minūtēm, lai pieminētu upurus. Šajā piemiņas periodā kļuva skaidrs, ka protesta kustība bija stingri vērsta pret valdības stingro politiku, ko ES uztvēra kā autokrātisku. Prezidents Vučičs, pakļauts spiedienam, ir atzinis to par izaicinājumu savai valdībai un mēģina reaģēt uz protestu balsīm ar represīviem pasākumiem.

Mītiņā ap valdības atbalstītāju pulcēšanās vietām drošības nolūkos tika uzcelti pagaidu žogi, savukārt intensīva policijas klātbūtne uzturēja kārtību. Šī iebiedēšana daudziem liek apšaubīt, cik daudz brīvības saglabājas valstī, kurā tiek uzskatīts, ka tiesu sistēmai trūkst neatkarības.

Žarko Milovanovičs, dalībnieks no Kosovas, kurš arī pievienojās protestiem, neatstāja šaubas, ka solidaritāte pastāv arī starp etniskajām grupām. Viņš pauda atbalstu prezidentam Vučičam laikā, kad Serbija nekad nav atzinusi Kosovas neatkarību. Tas liecina, ka demonstrācijas ir vērstas ne tikai uz konkrēto katastrofu, bet arī uz plašākiem politiskiem un ētiskiem jautājumiem valstī.