Klimata politika fokusā: ekonomikas apaļais galds ar ES komisāru Vīnē!

Klimata politika fokusā: ekonomikas apaļais galds ar ES komisāru Vīnē!

2025. gada 4. jūnijā Vīnē Eiropas Savienības mājā notika nozīmīgs ekonomiskais apaļais galds, uz kuru kopā ar Austrijas Tirdzniecības kameru (WKÖ) aicināja vides un klimata ministrs Norberts Totšnigs. Šajā sanāksmē piedalījās vadošo Austrijas uzņēmumu pārstāvji, lai pārrunātu pašreizējos un turpmākos klimata politikas pasākumus ES līmenī. Galvenā uzmanība tika pievērsta tam“Tīrs rūpnieciskais darījums”, kuras mērķis ir ilgtspējīga Eiropas rūpniecības dekarbonizācija un tās konkurētspējas stiprināšana.

"Austrijas uzņēmumi tiek uzskatīti par pionieriem ilgtspējīgu risinājumu izstrādē," atzīmēja Totšnigs. Dalībnieki pārrunāja izaicinājumus, ar kādiem saskaras uzņēmumi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimata neitralitāti. Tika uzsvērts, ka investīcijām klimata aizsardzībā ir jābūt arī ieguldījumam konkurētspējas uzlabošanā. Mērķis ir radīt piemērotus pamatnosacījumus inovatīviem risinājumiem un nodrošināt globālo konkurētspēju.

Svarīgi pasākumi un stratēģiskie virzieni

WKÖ ģenerālsekretārs Johens Daningers uzsvēra dialoga ar ES Komisiju nozīmi un aicināja veikt ātrus, efektīvus pasākumus, jo īpaši, lai stiprinātu oglekļa pārvirzes pasākumus ES emisiju tirdzniecības sistēmā. Valdīja vienprātība, ka ir jāattīsta vadošie tirgi, jāsamazina birokrātija un jāveicina cieša sadarbība starp biznesu un politiku.

Vēl viena galvenā tēma bija uzskats, ka klimata aizsardzība un ekonomiskie panākumi būtu jāuztver kā kopīga iespēja ilgtspējīgai izaugsmei. Diskusijas notika Austrijas Pasaules samita kontekstā, kura mērķis ir tajā pašā nedēļā nosūtīt starptautiskus signālus klimata aizsardzībai un inovācijām.

Eiropas klimata politikas pamatnosacījumi

Diskusija iekļaujas Eiropas klimata politikas ietvaros, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un samazināt videi un klimatam kaitīgas darbības. Šie centieni ir saistīti ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, ANO klimata regulējumu, Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu, kuru mērķis ir būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

ES jau ir panākusi progresu: 2020. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas bija aptuveni 3 miljoni kilotonu CO₂ ekvivalenta, un enerģētikas nozare radīja aptuveni 26 % no emisijām. ES politikas mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko atbalsta ES Zaļais kurss, kas tika pieņemts 2019. gada decembrī un atspoguļo visaptverošu izaugsmes stratēģiju šo klimata mērķu sasniegšanai.

Daļa no šīs stratēģijas ietver 2021. gadā pieņemto ES Klimata aizsardzības likumu, kas juridiski nosaka, ka siltumnīcefekta gāzu neitralitāte ir jāpanāk līdz 2050. gadam. Turklāt 2024. gada februārī ES Komisija nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2040. gadam SEG emisijas neto samazināt par 90%, uzsverot klimata aizsardzības politikas steidzamību un nopietnību.

Pašreizējā dinamika klimata politikas jomā un dažādas iniciatīvas sniedz skaidru impulsu tam, kā Eiropas ekonomiku var padarīt izturīgu pret klimatu un nākotni. Ekonomikas apaļais galds Vīnē ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku sadarbību starp politiku un biznesu, lai sasniegtu šos ambiciozos mērķus.

Kopumā diskusijas un kopīgie mērķi liecina, ka Austrija ir ne tikai aktīva līdzstrādniece, bet arī klimata aizsardzības pioniere. Ekonomisko panākumu un videi draudzīgas rīcības kombinācija var kalpot par paraugu turpmākajai attīstībai.

*Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, apmeklējiet OTS un Federālā vides aģentūra.