Izraēlas karaspēks pie robežas: vai valsts pārkāpj pamieru Libānā?

Izraēlas karaspēks pie robežas: vai valsts pārkāpj pamieru Libānā?

Izraēlas sauszemes karaspēks ir pavirzījies vairākus simtus metru Libānas teritorijā, neskatoties uz pamieru, par kuru novembrī vienojās Izraēla un proirānas Hezbollah kaujinieki. Ziņojumi nāk no Izraēlas armijas radiostacijas, kas citē Libānas informāciju. Karaspēks virzījās uz priekšu Mais al Džabalas pilsētas rajonā, savukārt Izraēlas armija sākotnēji nekomentēja šos notikumus. Šīs darbības tiek uzskatītas par pamiera pārkāpumu, kas arī prasa Hezbollah atkāpšanos aiz Litani upes, aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļiem no robežas, kā [oe24](https://www.oe24.at/welt/weltpolitik/trotz-Waffenruhe-israelische-truppen-treppen-treben-0eiben.6934 report3-voreiben.6.

Lai gan Izraēlas armija 2025. gada februārī lielākoties atkāpās no Libānas, Libānas vadība Izraēlas karaspēka klātbūtni piecos stratēģiskajos punktos turpina uzskatīt par pārkāpumu. Izraēlas gaisa spēki, neraugoties uz pamieru, gandrīz katru dienu veic uzbrukumus mērķiem Libānā, nogalinot vairāk nekā 600 cilvēku kopš ofensīvas sākuma, liecina avoti Libānā.

Reakcijas uz pamieru

Rietumvalstu alianse un ES aicina uz pamieru starp Izraēlu un Hezbollah, taču to noraida Izraēlas valdība premjerministra Benjamina Netanjahu vadībā. Netanjahu ir pavēlējis uzbrukumus Libānā turpināt "ar pilnu spēku". Ziņojumus par vienošanos par uguns pārtraukšanu Netanjahu birojs noraidīja kā nepatiesus. Premjers arī uzsver, ka kaujas Gazas joslā turpināsies, līdz tiks sasniegti visi militārie mērķi, norāda [tagesschau.de](https://www.tagesschau.de/ausland/asien/israel-libanon-hisbollah- Waffenruhe-100.html).

No otras puses, Libānas valdība ir atvērta pamieram. Premjerministrs Nadžibs Mikati signalizē par savu apstiprinājumu, savukārt ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens plāno sarunas ar Izraēlas valdības pārstāvi. Arī Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro aicina apturēt kaujas.

Fons un vadība

Pamieru, kas sākotnēji ilgs 60 dienas, uzraudzīs Libānas armija un UNIFIL. Šos drošības spēkus veido aptuveni 10 000 miera uzturētāju, kas atrodas pie robežas. Novērošanai tiek izmantota arī štatu grupa, kuru vada ASV. Fonā var dzirdēt apvainojumus par Libānas valdības spēju kontrolēt pamieru, īpaši ņemot vērā šī konflikta vēsturi un pastāvīgo spriedzi starp konfliktējošajām pusēm, kā izklāstījis [tagesschau.de](https://www.tagesschau.de/ausland/ Waffenruhe-israel-hisbollah0.html).

Abas puses vienošanos ievēroja līdz nesenajiem incidentiem, pēdējiem raķešu uzbrukumiem Izraēlai esot notikuši pirms pamiera stāšanās spēkā. Tomēr interese par miera izlīgumu joprojām ir saspringta, un pastāv neskaidrība par pamiera ilgtspējību ilgtermiņā, jo īpaši ņemot vērā notiekošos uzbrukumus un bailes no atkārtotas eskalācijas.