ES atgriešanas tiesību akti: koncentrējieties uz izraidīšanas centriem trešās valstīs!

ES atgriešanas tiesību akti: koncentrējieties uz izraidīšanas centriem trešās valstīs!

2025. gada 11. martā migrācijas komisārs Magnuss Brunners iepazīstināja ar jauno ES atgriešanas likumu, kas paredzēts, lai dalībvalstis varētu izveidot izraidīšanas centrus ārvalstīs. Saskaņā ar likumprojektu šiem noraidīto patvēruma meklētāju centriem būtu jādarbojas līdzīgi kā cietumiem. Zaļo grupa Eiropas Parlamentā, ko pārstāv Tomass Veitss un Meri Disoski, kritizē šo pieeju kā bīstamu cilvēktiesībām un juridiski apšaubāmu. Viņi baidās, ka šie pasākumi padarīs ES neaizsargātu pret šantāžu un reālās migrācijas problēmas netiks risinātas. Skaļi sueddeutsche.de Izraidīšanas līmeņa trūkums tiek uzskatīts par šī likuma steidzamības iemeslu, jo tikai aptuveni divdesmit procenti patvēruma meklētāju, kuriem ir jāpamet valsts, faktiski pamet ES.

Izraidīšanas noteikumu reforma

Reformas centrālais elements ir tā sauktais “Eiropas atgriešanas rīkojums”, kas ļauj reģistrēt noraidītu patvēruma pieteikumu Šengenas sistēmā. Tas nozīmē, ka visām dalībvalstīm ir jāatzīst valsts lēmums. Šīs standartizācijas mērķis ir padarīt stingrākus noteikumus un palielināt migrantu pienākumus. Viņiem esot jāsadarbojas ar varas iestādēm un jāsniedz informācija par savu atrašanās vietu, draudot ar sodu. Ja pastāv bēgšanas risks, iespējams pat tikt aizturētam līdz izraidīšanai.
Likuma strīdīgais raksturs īpaši spilgti izpaužas plānos izveidot deportācijas centrus ārpus ES, piemēram, tajos, ko ierosinājusi Ursula fon der Leiena. Šīs telpas ir paredzētas patvēruma meklētāju izmitināšanai, kuru pieteikumi galu galā ir noraidīti, līdz viņus var deportēt. Šo pasākumu asi kritizē ne tikai zaļie un sociāldemokrāti, bet arī bēgļu organizācijas, kas baidās no necilvēcīgiem apstākļiem, piemēram, ots.at atskaite.