Aprūpes krīze Hesē: dramatisks to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība!
Aprūpes nepieciešamība Werra-Meißner rajonā strauji pieaug. AOK ziņo par satraucošām tendencēm un risinājumiem.

Aprūpes krīze Hesē: dramatisks to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība!
Aprūpes nepieciešamība Vācijā strauji pieaug, īpaši Hesē, kur to skaits sasniedz satraucošu līmeni. Saskaņā ar pašreizējo AOK analīzi, nepieciešamība pēc aprūpes atsevišķos rajonos ir dubultojusies tikai sešu gadu laikā. To noteica AOK Zinātniskais institūts (WIdO), kas atzīmēja ievērojamu pieaugumu Odenvaldes rajonā. 2023. gadā tur jau bija skarti 9,9 procenti iedzīvotāju, salīdzinot ar tikai 5,0 procentiem 2017. gadā. Līdzīgas satraucošas norises vērojamas arī Verras-Meisneres un Lānas-Dilas rajonā, kur nepieciešamība pēc aprūpes ir palielinājusies par 96,4 procentiem. Īpašas atšķirības var novērot arī tādās pilsētās kā Gießen un Marburg-Biedenkopf HIT RADIO FFH ziņots.
Aprūpes krīzes saasināšanās
AOK arī brīdina, ka šo aprūpējamo personu skaita pieaugumu pavada akūts aprūpes personāla trūkums, kas situāciju vēl vairāk saasina. Pētījums liecina, ka 64 procenti bērnu uzplaukuma ir gatavi brīvprātīgi iesaistīties aprūpes projektos, kas varētu novest pie privātu apkaimes tīklu, tā saukto "aprūpes kopienu" izveidošanas. Šie tīkli ļauj profesionāļiem, radiniekiem un brīvprātīgajiem strādāt kopā, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe viņu pazīstamajā vidē. AOK to uzskata par steidzami nepieciešamo risinājumu turpmākajiem aprūpes sistēmas izaicinājumiem. WDR uzsver, ka katras personas, kam nepieciešama aprūpe, izmitināšana mājās vienatnē būtu finansiāli pārmērīgi liela un ka seniori parasti uz turieni nedodas brīvprātīgi.
Demogrāfiskā attīstība Vācijā liecina, ka turpinās pieaugt to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, un tas ir saistīts arī ar sabiedrības novecošanos. AOK plānu aprūpes kopienām mērķis ir uzturēt cilvēkus, kuriem nepieciešama aprūpe, ilgāk ierastajā vidē un samazināt aprūpes izmaksas. Pēc WDR biznesa redaktores Annes Šneideres domām, šādiem modeļiem ir potenciāls atvieglot gaidāmos traucējumus aprūpē un vienlaikus veicināt vecāku cilvēku labklājību, nodrošinot sociālos kontaktus ar jaunākajām paaudzēm.