Austrijas veselības aprūpes sistēma ir sasniegusi savas robežas: steidzami jārīkojas!
2025. gada 6. martā eksperti analizēs Austrijas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumus un prezentēs reformu priekšlikumus.
Austrijas veselības aprūpes sistēma ir sasniegusi savas robežas: steidzami jārīkojas!
2025. gada 6. martā Austrijas Ārstu asociācijas prezidents Johanness Šteinharts pauda bažas par pieaugošo piegādes deficītu Austrijas veselības sistēmā. Pēc Šteinharta teiktā, nopietnas ir tādas problēmas kā likumā paredzēto veselības apdrošināšanas ārstu trūkums, personāla trūkums slimnīcās un ilgi gaidīšanas laiki. To vēl vairāk pastiprina Austrijas Veselības fonda šogad prognozētais deficīts 900 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, Šteinhārts ir optimistisks par jauno valdības programmu, kas risina daudzas no šīm problēmām un piedāvā tādus risinājumus kā primārās aprūpes un daudznozaru speciālistu centru paplašināšana. OTS ziņoja.
Nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu piegādi
Ārstu biedrības viceprezidents Haralds Maijers uzsvēra, ka ir nepieciešamas saistošas pacientu vadlīnijas, lai atvieglotu pārslogotajām slimnīcu ambulatorajām nodaļām. Viņš atsaucās uz Nīderlandes piemēru, kur pacienti var nokļūt slimnīcā tikai ar nosūtījumu. Šie pasākumi varētu gan samazināt izmaksas, gan nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu veselības aprūpes sistēmā. Skaidrs un saistošs regulējums varētu liegt pacientiem pēc vēlēšanās izmantot dārgus veselības aprūpes pakalpojumus, kas radītu papildu slogu budžetam. Mayer arī atzinīgi novērtēja jaunās valdības plāniem samazināt nevajadzīgo birokrātiju, kas šobrīd ietekmē pacientu aprūpes kvalitāti Bundestag.de.
Diskusija par nepieciešamajām reformām skaļi rit arī Vācijā. Speciālisti uzsver, ka veselības sistēmā jāpanāk fundamentālas reformas, lai medicīniskā aprūpe būtu pieejama par pieņemamu cenu. Steidzami nepieciešamas strukturālas izmaiņas un skaidra finansējuma nodalīšana starp federālo un štatu valdībām. Veselības ekonomisti brīdina par duālās apdrošināšanas sistēmas nepatiesajiem stimuliem, kas nozīmē, ka tie, kuriem ir privātā apdrošināšana, par ambulatoro ārstēšanu saņem divreiz lielāku atlīdzību nekā tie, kuriem ir likumā noteiktā veselības apdrošināšana. Šīs atšķirības ne tikai rada atšķirīgus gaidīšanas laikus pacientiem, bet arī noslogo visu veselības aprūpes sistēmu. Pēc ekspertu domām, prasības pēc labākas starpnozaru aprūpes un vienotiem kvalitātes standartiem ir neizbēgamas.