Ķelne: Arhidiecēze paziņo par finanšu pārskatu - samazināšanās, neskatoties uz pārmērību!

Ķelne: Arhidiecēze paziņo par finanšu pārskatu - samazināšanās, neskatoties uz pārmērību!

Ķelne šogad ir piedzīvojusi ievērojamu arhidiecēzes publicēšanu: Finanšu pārskats 2023. gadā. Saskaņā ar devīzi "Veidu radīšana" kļūst skaidrs, ka arhibīskapija spēja sasniegt gada pārpalikumu, kas ir aptuveni 5 miljoni eiro, neskatoties uz izaicinošajiem ekonomiskajiem apstākļiem, piemēram, augsto inflāciju un samazinot baznīcas nodokļu ieņēmumus. Tomēr tas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad arhibīskapija tika pabeigta ar 30 miljoniem eiro plus.

Galvenais finansiālā stāvokļa cēlonis ir ienākumu samazināšanās no baznīcas nodokļa. Tie 2023. gadā sasniedza aptuveni 655 miljonus eiro, kas nozīmē skaidru kritumu salīdzinājumā ar 689 miljoniem eiro iepriekšējā gadā. Gordons Sobbeks, Ķelnes arhidiecēzes ekonomists, skaidro, ka vājā ekonomiskā attīstība un izaicinājumi darba tirgū bieži tiek uzskatīti par būtiskiem nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Turklāt arvien lielāka ir baznīcas locekļu skaita samazināšanās un demogrāfiskās vecuma attīstība.

Baznīcas nodokļa finansiālā izmantošana

Ziņojuma uzmanības centrā ir baznīcas nodokļu resursu izmantošana. Pastorālajās vienībās ieplūda vairāk nekā 236 miljoni eiro, kas ir baznīcas dzīves pamats uz vietas. Šie līdzekļi tiek izmantoti pastorālajai aprūpei, uzturēšanai, personāla izdevumiem un daudziem īpašiem projektiem. Jāatzīmē, ka baznīcas ražas galvenokārt tiek izmantotas sociālajiem un izglītības projektiem.

Ievērojama ienākumu daļa, proti, aptuveni 83 miljoni eiro, bija paredzēta izglītības un zinātnes projektiem. Tas ietver ne tikai 33 arhibīskapa skolas, bet arī semināru un dažādas izglītības iniciatīvas. Turklāt Caritas platība saņēma vairāk nekā 60 miljonus eiro, lai atbalstītu vairāk nekā 100 konsultāciju centru un institūciju darbību un uzturēšanu, kas īpaši rūpējas par integrāciju un migrāciju.

Ilgtspējīgas finanšu perspektīvas

Finanšu situācija joprojām ir satraucoša ne tikai ienākumu samazināšanās dēļ, bet arī pieaugošo izmaksu dēļ. Sobbeks brīdina par iespējamo finanšu atšķirību aptuveni 100 miljonu eiro līdz 2030. gadam, nevajadzētu veikt konsekventu pretpasākumu. Ekonomikas sistēmas plānam vajadzētu palīdzēt risināt šīs problēmas. Tā vietā, lai veiktu plakanus samazinājumus, arhibīskapija vēlas pielāgot atsevišķas mājsaimniecības zonas un tādējādi sasniegt īpašus ietaupījumus. "Katrā funkcionālajā apgabalā jāveic pasākumi, lai saglabātu nākotnes finansējumu," uzsver Sobbeck.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa spēju rīkoties, arhibīskapija vēlētos sākt sākotnējos pielāgošanas pasākumus 2025. gadā. Sobbeks ir optimistisks, ka šie profilaktiskie soļi veicinās baznīcas dzīves nodrošināšanu. Tas ir līdzsvarojošs akts starp pašreizējo finansiālo situāciju un nākamo paaudžu stabilas nākotnes nodrošināšanu.

Lai iegūtu papildinformāciju par šīm norisēm un detalizētu arhidiecēzes finansiālā stāvokļa prezentāciju, par visaptverošu ziņojumu par www.erzbistum-koeļn.de Atsaucies.