Klimata krīze tiesā: Vanuatu cīnās par zemes nākotni!

Klimata krīze tiesā: Vanuatu cīnās par zemes nākotni!

Pasaule vēro Starptautisko tiesu (ICJ) Hāgā! Vairāk nekā 100 valstis un starptautiskās organizācijas ir iesniegušas savus argumentus vēsturiskā tiesā, kas varētu ietekmēt mūsu planētas nākotni. Vanuatu, nelielas salu valsts Klusajā okeānā, vadībā tiek uzdots jautājums: kurš ir juridiski atbildīgs par klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām?

Steidzamība ir jūtama! Ralfs Regenvanu, Vanuatu īpašais sūtnis klimata pārmaiņu un vides jautājumos, 2. decembrī uzklausīšanas atklāja ar spēcīgiem vārdiem: "Šo procedūru rezultāti atbalsosies paaudzēm un noteiks tādu valstu likteni kā manējā un mūsu planētas nākotne." Klimata pārmaiņu draudi Vanuatu ir eksistenciāli — un tās nav tukšas runas!

Aicinājums uz atbildību

Divu nedēļu uzklausīšanas laikā daudzas valstis uzstājās, lai uzsvērtu jautājuma steidzamību. Taču, lai gan daudzas valstis iestājās par juridisko atbildību, daži lielākie fosilā kurināmā ražotāji atradās izolācijā. No atbildības centās izvairīties tādas valstis kā ASV, Lielbritānija, Krievija, Ķīna un Vācija. "Ir pienācis laiks pārtraukt šo kaitējuma un nesodāmības loku," sacīja Starptautisko vides tiesību centra (CIEL) vecākais jurists Sebastjēns Duiks.

15 ICJ tiesneši tagad saskaras ar diviem būtiskiem jautājumiem: kādi ir valstu juridiskie pienākumi starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu klimatu un vidi no cilvēka radītām siltumnīcefekta gāzu emisijām? Un kādas juridiskas sekas ir valdībām, ja to darbības vai bezdarbība nodara būtisku kaitējumu klimatam un videi?

Globālā solidaritāte un rūpes

Uzklausīšanas notika ar protestiem, aktīvistiem piedaloties demonstrācijās ārpus Starptautiskās Tiesas, pieprasot tūlītēju rīcību klimata pārmaiņu jomā. Priekšplānā izvirzījās arī Palestīnas valsts, pieprasot, lai starptautiskajām tiesībām būtu galvenā loma cilvēces aizsardzībā no klimata pārmaiņu radītajām briesmām. "Nav šaubu, ka Izraēlas notiekošā Palestīnas nelikumīgā okupācija negatīvi ietekmē klimatu," sacīja Palestīnas vēstnieks Nīderlandē Ammars Hijazi.

Austrumtimora, kas pazīstama arī kā Austrumtimora, atbalstīja Vanuatu argumentus, norādot, ka klimata krīze ir rūpnieciski attīstīto valstu vēsturisko un notiekošo darbību rezultāts. "Šīs valstis ir ļoti atbildīgas par klimata krīzi, un tomēr klimata pārmaiņu ietekmei nav robežu," uzsvēra Austrumtimoras premjerministra biroja vadītāja Elizabete Eksposto.

Jaunākie notikumi ir ne tikai juridiska cīņa, bet arī pieaugoša neapmierinātības pazīme ar ANO klimata sarunu progresu. Nesenā COP29 samits Baku beidzās ar to, ka bagātās valstis apņēmās atvēlēt 300 miljardus dolāru gadā, lai līdz 2035. gadam cīnītos pret klimata pārmaiņām. Taču daudzi uzskata, ka šis solījums ir joks salīdzinājumā ar reālajām izmaksām, kas jaunattīstības valstīm jāsedz.

"Ir nepieņemami, ka COP nav izdevies panākt vienošanos par emisiju samazināšanu," norādīja Regenvanu. "Mums ir vajadzīga kolektīva reakcija uz klimata pārmaiņām, kuras pamatā nav politiskās ērtības, bet gan starptautiskās tiesības." Pasaules acis ir vērstas uz Hāgu — ICJ lēmums varētu noteikt kursu nākamajām paaudzēm!