Ebreju medības Amsterdamā: apkaunojoša Eiropas neveiksme!

Ebreju medības Amsterdamā: apkaunojoša Eiropas neveiksme!

Berlīne (ots)

Dramatiskā incidentā, kas šokēja pasauli, izraēlieši piektdien tika vajāti Amsterdamā, pilsētā, kurā savulaik dzīvoja Anna Franka. Ielās atskanēja aicinājumi “Brīvā Palestīna” un aizskaroši apvainojumi, savukārt vajātāji nekaunīgi uzbruka pat savu upuru viesnīcu istabām. Tā bija tumša aina par vajāšanām Eiropas vidienē, tieši vienu dienu pirms vēsturiskā 9. novembra, kad notika Kristallnacht. Brutālās medības lika Izraēlas prezidentam Izčakam Hercogam šos incidentus raksturot kā antisemītisku pogromu, kas vērsts pret Telavivas Maccabi faniem un citiem izraēliešiem.

Situācija saasinājās tik ātri, ka Izraēlas aviokompānija El Al, kas parasti nelido ebreju šabatā, uzstādīja glābšanas lidojumus uz pilsētu. Izraēlas Nacionālā drošības padome izplatīja skaidrus brīdinājumus: "Izvairieties no pārvietošanās uz ielām un palieciet viesnīcas numuros." Šie notikumi apkaunojoši izgaismoja ebreju drošību Rietumeiropā – reģions, kas sevi raksturo kā tolerantu un atvērtu, ir cietis neveiksmi. Pat Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs bija šausmās un sacīja, ka ebreju kopiena tika pamesta Otrajā pasaules karā un ka tas ir atkārtojies.

Haoss ielās

Aculiecinieku ziņojumos ir aprakstīta nakts, kas pilna ar haosu un vardarbīgiem uzbrukumiem, ko nevar viegli saistīt ar fanu konfliktu. Vardarbības mērogs bija ārpus iztēles – pūļi medīja un uzbruka izraēliešiem, savukārt daži pat lepni dalījās ar savu uzbrukumu šausmām sociālajos medijos. Tas nav tikai protests pret Gazas karu; tas ir tiešs uzbrukums cilvēku dzīvībām un drošībai viņu izcelsmes dēļ.

Sabiedrības reakcija uz šiem vardarbīgajiem uzbrukumiem Amsterdamā ir šokējoša. Šādi incidenti ir daļa no satraucošās tendences Rietumeiropā un ASV, kur ebreji un izraēlieši saskaras ar aizspriedumiem un vardarbību, kam nav nekāda sakara ar pašreizējo politisko situāciju Tuvajos Austrumos. Arvien vairāk Izraēlai draudzīgu pasākumu prasa policijas aizsardzību, un pieaug to Izraēlas mākslinieku īpatsvars, kuri netiek uzaicināti. Paliek jautājums: cik ilgi mēs varam turpināt ignorēt to, ka ir pienācis laiks nopietni pievērsties ebreju kopienas aizsardzībai?