Dažādas reakcijas: skolas lakatu aizliegums izraisa ažiotāžu!

Dažādas reakcijas: skolas lakatu aizliegums izraisa ažiotāžu!

Austrijā diskusijas par plānoto lakatu aizliegumu skolās ieiet pēdējā fāzē. Attiecīgā likumprojekta izskatīšanas termiņš beidzas nākamceturtdien, taču reakcijas jau ir pretrunīgas. Obligātās izglītības skolotāju arodbiedrība projektu principā atzinīgi novērtēja, neskatoties uz atsevišķu detalizētu kritiku, savukārt citas institūcijas, piemēram, Evaņģēliskā baznīca un dažādas iniciatīvas par nediskriminējošu izglītības sistēmu, izteica asu kritiku. Saskaņā ar Dolomitenštates teikto, kritiķi baidās, ka likums varētu diskriminēt musulmaņu studentus un jo īpaši viņu ģimenes.

Arodbiedrība uzsver, ka skolām jādarbojas kā izglītības iestādēm, nevis kā kontrolējošām iestādēm. Aizlieguma pārkāpuma gadījumā skolas vadība jāmudina runāt ar likumīgajiem aizbildņiem un ietekmētajiem skolēniem. Savukārt vienlīdzīgas attieksmes advokāts likumā saskata ievērojamu diskriminācijas potenciālu un norāda, ka varētu tikt skarti arī reliģiski atbildīgi jaunieši līdz 16 vai 17 gadu vecumam. Turklāt aizliegums būtu jāīsteno vecākiem mājās.

Simboliskās politikas kritika

Bažas sniedzas daudz tālāk par skolām. GAW vadītājs brīdina, ka šāds aizliegums var izraisīt pastiprinātu rasistisku uzmākšanos skartajām meitenēm un viņu ģimenēm. Fakts, ka likums koncentrējas uz vienu reliģisku simbolu, tiek uzskatīts par potenciāli antikonstitucionālu. Šokējoši statistikas dati liecina, ka 90% no ziņotajiem reliģiskās diskriminācijas gadījumiem ir saistīti ar islāma pārstāvjiem, un 80% no viņiem ir sievietes. Pretmusulmaņu rasisms Austrijā ir plaši izplatīts; 71% aptaujāto teica, ka viņiem ir bijusi rasistiska pieredze.

Iniciatīva par nediskriminējošu izglītības sistēmu un evaņģēliskā baznīca projektu kritizē kā simbolisku politiku pret musulmaņiem. Iniciatīvas priekšsēdētāja rosina diskriminācijas aizliegumu, nevis prasību diskriminēt. Arī brīvbaznīcas pauž bažas un saskata vienpusēju diskrimināciju.

Diskriminācija darba dzīvē

Kamēr skolās tiek apspriests lakatu aizliegums, Vācijas darba vidē tiek apspriesta līdzīga tēma. Federālā pretdiskriminācijas aģentūra ziņo par gadījumu, kad musulmaņu sieviete Dilara T. tika atteikta no aviācijas drošības asistentes amata Hamburgas lidostā viņas galvas lakata dēļ. Darba tiesa pirmajā instancē nolēma, ka šis noraidījums ir prettiesisks un piesprieda Dilarai T. 3500 eiro zaudējumu atlīdzību. Viņas gadījums parāda, ka diskriminācija ticības dēļ ir visuresoša arī darba dzīvē, īpaši sievietēm, kuras valkā lakatus. Tas ir saskaņā ar Vispārējo vienlīdzīgas attieksmes likumu (AGG), kas aizliedz diskrimināciju reliģijas vai pārliecības dēļ darba dzīvē.

Vācijā valstij ir pienākums rīkoties neitrāli, savukārt privātajiem uzņēmumiem zināmā mērā ir pakļauti mazāk stingri noteikumi. Ja ir pieļaujams reliģisko simbolu aizliegums sabiedriskos pakalpojumos, tas jāizlemj katrā gadījumā atsevišķi. To apstiprina dažādi tiesu lēmumi, kas liecina, ka nav viegli īstenot vispārēju aizliegumu bez nepieciešamā juridiskā pamata. Kaseles Administratīvā tiesa nolēmusi, ka musulmaņu praktikantam nav atļauts valkāt lakatu noteiktos oficiālos amatos, savukārt citos gadījumos, piemēram, jurista praktikanta gadījumā, aizliegums tika uzskatīts par nepieņemamu.

Debates par diskrimināciju ar reliģiskiem simboliem gan izglītībā, gan darba vietā izceļ sarežģīto jautājumu, kam ir gan juridiska, gan sociāla dimensija. Jāskatās, kā situācija attīstīsies gan Austrijā, gan Vācijā.