ES samits Kopenhāgenā: Karners aicina veikt stingrākus pasākumus pret migrāciju!

ES samits Kopenhāgenā: Karners aicina veikt stingrākus pasākumus pret migrāciju!

Diskusija par nelegālo migrāciju bija centrālā tēma otrdien Kopenhāgenā notikušajā neformālajā migrācijas samitā. Šajā nozīmīgajā sanāksmē cita starpā piedalījās Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Karners un ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners. Kārners steidzami uzsvēra nepieciešamību samazināt spiedienu uz ES ārējām robežām un novērst cilvēku nāves gadījumus Vidusjūrā. Viņš aicināja ārpus Eiropas izveidot patvēruma procedūras un atgriešanas centrus, lai atvieglotu situāciju pie ārējām robežām. Vēl viens Karnera darba kārtības punkts bija tā dēvētā "savienojuma kritērija" atcelšana, kas pieļauj deportācijas tikai uz valstīm, ar kurām migrantiem ir saikne, kas, viņaprāt, sarežģī atgriešanas procesu.

Kārners ziņoja par daudzu ES partnervalstu pārdomāšanu un aicināja veikt stingrākus deportācijas pasākumus. Viņš uzsvēra, ka pēc nesenajām atgriešanās Sīrijā un Afganistānā Eiropas iekšlietu ministru vidū ir radusies plaša vienprātība, ka atgriešanai vairs nav jāattiecas tikai uz atsevišķiem gadījumiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem no 2025. gada janvāra līdz jūnijam uz ES ārējām robežām kopumā bija 75 900 nelegālu robežšķērsošanas gadījumu, kas ir par 20% mazāk nekā gadu iepriekš.

Migrācijas statistika

Īpaši ievērojams ir ievērojamais robežšķērsošanas samazinājums no Rietumbalkāniem un austrumu sauszemes robežas, kas tika samazināts attiecīgi par 53 un 50%. Turpretim bēgļu pieaugums bija maršrutos uz Lielbritāniju (+23%), Vidusjūras rietumu daļā (+19%) un Vidusjūras centrālajā daļā (+12%). Dānijas iekšlietu ministrs Kāre Dibvads Beks uzsvēra, ka patvēruma pieteikumi nav obligāti jāapstrādā ES ietvaros, lai izjauktu kontrabandistu biznesa modeli.

Turklāt daži ES pārstāvji kā pozitīvus piemērus minēja uzņemšanas centrus Albānijā un Ruandā, taču ir jāizstrādā atsevišķs Eiropas modelis. Magnuss Brunners uzsvēra, ka tas iespējams tikai sarunās ar trešajām valstīm un lēmums par šādu centru izveidi ir katras dalībvalsts ziņā. Austrijā diskusija tika kritizēta, jo īpaši no FPÖ, kas novērtēja veiktos pasākumus kā neatbilstošus un norādīja uz pastāvošajām nelegālās migrācijas problēmām.

Patvēruma procedūra ES

Vispusīgs pašreizējās bēgļu situācijas apskats liecina, ka saskaņā ar UNHCR datiem 2023. gadā kopumā tiks pārvietoti 117,3 miljoni cilvēku, no kuriem 67,1 miljons būs pārvietoti iekšzemē un 37,4 miljoni bēgļu būs ANO aizsardzībā. Liela daļa bēgļu atrod patvērumu valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, 70% bēgļu paliek kaimiņvalstīs. Bēgšanas iemesli ir dažādi, tostarp konflikti, vardarbība, cilvēktiesību pārkāpumi un vajāšanas.

Patvēruma pieteikumi ES 2023. gadā ir svarīgi Eiropas kontekstā. Saskaņā ar sniegtajiem datiem lielāko daļu sākotnējo pieteikumu iesnieguši Sīrijas, Afganistānas un Turcijas pilsoņi. Venecuēlieši, kolumbieši un peruāņi ir arī visizplatītākie pretendenti. Vācija, Francija, Itālija un Spānija ir valstis ar visvairāk sākotnējo pieteikumu, un Vācija ir līdere ar 329 035 pieteikumiem. Vidējais atpazīšanas līmenis dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgs; Vācijā šis rādītājs ir 52%, bet, piemēram, Spānija sasniedz tikai 12%.

Vācija 2023. gadā arī izdevusi lielāko skaitu ES zilo karšu, kas nodrošina darba un uzturēšanās atļaujas augsti kvalificētām personām, reģistrējot 69 000 izsniegto karšu. Kopumā aptuveni 89 000 augsti kvalificētu strādnieku ārpus ES saņēma ES zilo karti, un Indija bija galvenā aizstājējvalsts. Šie notikumi sniedz jaunu gaismu par sarežģītajiem migrācijas aspektiem Eiropas Savienībā un problēmām, ar kurām saskaras dalībvalstis.

Pašreizējā situācija attiecībā uz migrāciju un bēgļiem prasa visaptverošu un koordinētu ES pieeju. Kopenhāgenas notikumi varētu kalpot par sākumpunktu turpmākam progresam šo svarīgo jautājumu risināšanā.
Papildu informācija ir pieejama kronis, Eurostat un Destatis.