Jūtīgs atbalsts: mācītājs Stūlers dod radiniekiem cerību viņu bēdās

Jūtīgs atbalsts: mācītājs Stūlers dod radiniekiem cerību viņu bēdās

Vircburga, vieta, kas bieži tiek saistīta ar ticības mieru, tagad kļūst par intensīvu emociju ainu! Mācītājs Bernhards Stūlers, Sv.Kiliānas Juliusspital draudzes mācītājs, stāsta par savu aizkustinošo pieredzi, saskaroties ar smagi slimiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem. Lai gan daudzi atceras savu mirušo Visu svēto dienā, pacientu ģimenes pastāvīgi saskaras ar izaicinājumu tikt galā ar bēdām un neizbēgamo nāvi. Stūlers piedāvā mierinājumu un sapratni – ne tikai kā priesteris, bet kā cilvēks, kurš jūt, ko nozīmē atvadas.

Tipiska diena mācītāja Stūlera dzīvē? Grūti iedomāties! Starp ikdienas dievkalpojumiem un pansionātu apmeklējumiem viņam ir vērtīgi brīži pastorālām diskusijām. Šeit notiek dziļa, bieži aizkustinoša mijiedarbība. Medmāsa vērsās pie viņa ar bažām par savu māti un mokošu jautājumu, vai viņa ir darījusi pietiekami daudz. Stūlers apraksta, kā šādas tikšanās vienmēr priekšplānā izvirza cilvēcisko elementu un ir jūtamas bailes no neveiksmes. Priesteris zina: nereti bailes izraisa ne pati nāve, bet gan nāves akts. Viņš mudina ikvienu kopā iet pēdējo ceļu, saķerties rokās un dot sapratni.

Gaisma tumsā

Bet kā rast mierinājumu tumsā? Stūlers ziņo par izaicinājumiem, ar kuriem viņš saskaras katru dienu. Daudzi cilvēki, īpaši tie, kas šaubās par savu mirstību, meklē zīmi — norādi, ka viņu ticība pastāv pat nāves priekšā. "Vai manas lūgšanas man patiešām palīdzēja?" Šis jautājums viņu bieži nomoka. Neskatoties uz to, vislabāko sava darba daļu viņš atrod sarunās ar pacientiem un viņu ģimenēm. Katra dzīve stāsta savu stāstu, un personiskā mijiedarbība ir pilnvērtīgu atvadu atslēga. “Parādiet, ka esat tur!”, Stūlers saka tuviniekiem. "Tu man biji vērtīgs, un to, kas tev bija svarīgi, es cienīšu!"