Dubultais izaicinājums: rūpes un darbs likuma kontekstā!
Gandrīz 5,5 miljoni cilvēku Vācijā 2023. gadā uzņemsies divreiz lielāku aprūpes nastu. Politiskie pasākumi palīdzības sniegšanai bieži vien nav zināmi vai ir nepietiekami.
Dubultais izaicinājums: rūpes un darbs likuma kontekstā!
Aprūpējošo radinieku situācija Vācijā ir satraucoša. 2023. gadā gandrīz ceturtā daļa (23,1%) iedzīvotāju vecumā no 43 līdz 65 gadiem atbalsta vienu vai vairākus cilvēkus veselības problēmu dēļ, kas skar aptuveni 5,5 miljonus cilvēku. Šim papildu slogam ir ne tikai emocionāla ietekme, bet tas arī rada ilgtermiņa nelabvēlīgus apstākļus nodarbinātībai, kas var negatīvi ietekmēt cietušo personu pensionēšanās drošību.
Aptauja liecina, ka tikai aptuveni četri procenti cietušo faktiski izmanto esošos politiskos pasākumus, lai līdzsvarotu aprūpi un darbu, piemēram, aprūpes atvaļinājumu vai ģimenes kopšanas atvaļinājumu. Šīs zemās izmantošanas iemesli ir dažādi. 21,8 procenti aptaujāto nav iepazinušies ar pieejamajiem piedāvājumiem. Turklāt 16,4 procenti norādīja, ka viņiem tas nepienākas, un 9,7 procenti baidās no birokrātiskā sloga. Pārsteidzoši, 61,6 procenti ziņo, ka viņiem šie piedāvājumi nav vajadzīgi.
Nezināšana un birokrātiski šķēršļi
Šīs jomas eksperte ārste Ulrike Ērliha norāda, ka lielais respondentu īpatsvars, kuri apgalvo, ka nevēlas atbalstu, var neatspoguļot aprūpētāju patiesās vajadzības. Varētu būt, ka daudzi gādīgie radinieki savu darba laiku nepielāgo tiesiskā regulējuma ietvaros, bet gan individuāli pārrunā tos ar darba devēju. Tāpēc varētu rasties iespaids, ka tiesiskie pasākumi nav nepieciešami.
Vēl viena problēma ir esošo noteikumu finansiālie ierobežojumi. Likumi šobrīd ir tikai nepietiekami efektīvi, jo aizdevumi kopšanas atvaļinājumam un ģimenes kopšanas atvaļinājumam, kas paredzēti ienākumu zaudējuma segšanai, sedz tikai pusi no tā un ir jāatmaksā pēc atvaļinājuma. Tāpēc būtu lietderīgi tiesību ilgumu labāk saskaņot ar faktiskajām aprūpes vajadzībām un tā vietā ieviest algu aizstājošus pabalstus.
Lai palielinātu pieprasījumu pēc lietošanas, esošais aprūpes piedāvājums būtu jādara plašāk zināms. Cita pieeja varētu būt atbilstošo personu loka paplašināšana. Šie pasākumi varētu palīdzēt pārvarēt problēmas, ar kurām saskaras ģimenes aprūpētāji, un uzlabot līdzsvaru starp aprūpi un darbu.
Detalizētie rezultāti ir vispusīgi dokumentēti Dr. Ulrike Ehrlich un viņas līdzautoru publikācijā, kas pievēršas rūpju radinieku problēmām un izklāsta iespējamos tiesiskos pasākumus. Plašāku informāciju var atrast tieši pārskatā.
Vācijas novecošanas apsekojums (DEAS) sniedz svarīgu ieskatu šajā tēmā. Šo pētījumu gandrīz trīs gadu desmitus finansē Federālā ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes ministrija (BMFSFJ), un tas seko cilvēkiem dzīves otrajā pusē. Rezultāti ir ļoti svarīgi, lai labāk izprastu šīs grupas realitāti un izstrādātu atbilstošus pasākumus.