Bobs Blūms: Gīsenā atkal uzmanības centrā jābūt mācībām!

Bobs Blūms: Gīsenā atkal uzmanības centrā jābūt mācībām!

Bobs Blūms, cienījamais skolotājs un izglītības ietekmētājs, savā jaunajā grāmatā “Kāpēc vēl mācīties” izceļ izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsu izglītības sistēma, un piedāvā risinājumus. Intervijā viņš skaidro, kā mācību saturu var atgriezt skolu centrā un kā skolotāji var ietekmēt, neskatoties uz pastāvīgajām grūtībām.

Gīsenes progresīvās koncepcijas parāda, cik svarīgs ir mācību telpu dizains. Blūms uzsver, ka visā Vācijā ir investīciju atlikums aptuveni 45 miljardu eiro apmērā. Tomēr Gīsens parāda, ka ir iespējams izveidot skolas par vietām, kur skolēni vēlas mācīties. Pateicoties jaunajām skolas telpām bez durvīm, bet ar lielām logu fasādēm un elastīgām mācību ainavām, mācības tiek veicinātas pievilcīgā veidā.

Atzīt izglītības sistēmas problēmu saknes

Blūms apraksta, ka mācīšanās bieži tiek pārāk novirzīta uz mājasdarbiem, kas noved pie netaisnības. "Skolas uzmanības centrā ir jābūt mācībām," viņš skaidro un pieprasa, lai skolas izglītība nebūtu atkarīga no ārējiem faktoriem, piemēram, sociālās izcelsmes.

Intervijas galvenā problēma ir izglītības panākumu jautājums. Blūms problēmu saskata nevis skolēnos, bet gan sociālajos apstākļos un atkarībā no vecāku atbalsta. "Ideja, ka migranti noslogo sistēmu, ir pārāk tuvredzīga," viņš kritiski atzīmē. Iekļaujoša pieeja un taisnīga izglītība ir galvenie jautājumi, ko Blūms nosoda.

Veiksmīgas mācīšanās piemērs Gīsenā ir skolēnu uzņēmums “Sinn and Purpose” Maksa Vēbera skolā. Šeit skolēni var vadīt projektus uz savu atbildību un radoši darboties, ko Blūms uzskata par ļoti svarīgu. Viņš uzsver, ka šādi projekti ne tikai sniedz zināšanas, bet arī stiprina skolēnu pašefektivitāti. Jūs mācāties pieņemt lēmumus un rīkoties neatkarīgi no fiksētajām mācību programmām.

Spiediens uz skolotājiem un ceļš uz pilnveidošanos

Taču realitāte bieži ir citāda: Gīsenes personāla padomes ziņo par pārslodzi daudzās skolās. Tomēr Blūms apgalvo, ka inovatīva mācīšanās ne vienmēr nozīmē vairāk darba skolotājiem. Tas drīzāk prasa drosmi un pārliecību, ka jaunām pieejām būs ilgtermiņa ietekme.

Diskusija par skolotāju pārslodzi netiek ignorēta. Blūms apgalvo, ka skolotāja darbs ir daudzpusīgs un ievērojama darba laika daļa tiek veltīta ar mācīšanu nesaistītiem uzdevumiem. Skolotāju trūkums, sociālais atbalsts un skaidras politiskās vadlīnijas ir milzīgi šķēršļi, kas ir jānovērš.

Ierosinājums uzlabojumiem varētu būt starppartiju prezidenta ieviešana Izglītības un kultūras ministru konferencei. Tas dotu iespēju īstenot izglītības sistēmas ilgtermiņa redzējumu, īstermiņa politiskajām interesēm neapdraudot izglītības ainavu.

Blūms, kurš dzīvo Bādenē-Virtembergā un strādā par skolotāju vidusskolā, uzskata, ka daudzi skolotāji Vācijā saskaras ar novecojušām koncepcijām. Viņš aicina uz labāku apmaiņu un labāku izpratni par skolu vajadzībām. Tas ir vienīgais veids, kā izvairīties no izglītības sistēmas tēla, kas organizēta vairāk uz darbu, nevis uz zināšanām un interesēm.