Pāvests Jānis Pāvils II.: Dzīve starp ticību un politiku

Pāvests Jānis Pāvils II tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta katoļu baznīcas centrālajiem figūrām. Dzimis 1920. gada 18. maijā Wadowice, Polijā, viņš uzauga dziļi saudzīgā ģimenē, bet jau agri viņam bija jāpiedzīvo mātes un brāļa zaudēšana. Viņa dzīvi stingri veidoja nacistu ideoloģijas un komunistiskās varas pārbaude, no kuras cieta Polija.

1946. gadā viņš tika ordinēts par priesteri, pirms viņš tika iecelts par Krakovas bīskapu 1958. gadā. Viņa dalība otrajā Vatikānā un 1967. gada kardināla apsekojums nonāca viņa pacelšanās laikā baznīcā. 1978. gadā viņš bija pirmais stabs, kurš tika ievēlēts par pāvestu. Pārsteidzošs notikums viņa pontifikātā bija slepkavības mēģinājums 1981. gadā, kuru viņš izdzīvoja nopietni ievainots. Viņš redzēja savu glābšanu kā Fatimas Madonnas brīnumu.

apņēmīgs pāvests

Johannes Pāvils II bija pazīstams ar saviem ceļojumiem un kontaktu ar tautām. Jo īpaši viņa vizītes Polijā ievērojami veicināja komunistiskā likuma beigas Austrumu blokā. Viņš arī aktīvi rīkojās, lai samierinātos ar jūdaismu un 1986. gadā organizēja pirmo daudzkārtējo pasaules lūgšanu sanāksmi par mieru Asīzē. Turklāt 1985. gads bija pirmā pasaules jauniešu diena Romā, kas vēstīja par jaunu jaunatnes pastorālo laikmetu.

Lai arī no 2002. gada viņš cieta no Parkinsona, viņš savu uzdevumu nenogurstoši palika. Jānis Pāvils II nomira 2005. gada 2. aprīlī Romā. Viņa ķermeņa teoloģija, kuru viņš attīstīja no 1979. līdz 1984. gadam, uzsver ķermeņa un dvēseles vienotību, kā arī dzimumu identitāti un uzsvēra laulības un ģimenes nozīmi.

Viņa pāvesta devīze "Totus tuus" atspoguļo viņa dziļo cieņu pret Mariju, kas ir redzama arī viņa publikācijās, piemēram, encikliskajās "redemptoris mater" un apmēram 70 marian kategorijās. Viņš izteicās par sievietes cieņu un aicinājumu baznīcā priekšplānā un uzskatīja gan priesteru celibātu, gan laulības sakramentu kā būtisku.

Rožukronis un tā nozīme

Jaunavas Marijas rožukronis, kurš attīstījās otrajā tūkstošgadē, ir ļoti svarīgs daudziem svētiem un to veicina baznīcas mācība. Pāvests Jānis Pāvils II bieži lūdza rožukroni un piedzīvoja to kā mierinājumu grūtos laikos. Apustuliskajā scenārijā viņš paziņoja, ka periods no 2002. gada oktobra līdz 2003. gada oktobrim veicina tā nozīmi kristīgajās kopienās.

Rožukronis tiek raksturots kā kristīgas meditācijas veids, kas aicina ticīgos apsvērt Kristus dzīves noslēpumus. Jānis Pāvils II noslēdza ar aicinājumu no jauna atklāt rožukroni kā vērtīgu lūgšanu un integrēties ikdienas dzīvē, kurai vajadzētu stiprināt ģimenes vienotību.

Viņa apsvērumi ietvēra arī tradicionālo noslēpumu paplašināšanu ar “gaismas noslēpumiem”, kas uzsver Jēzus sabiedrisko misiju. Šie dažādie noslēpumi, kas pārbauda Kristus dzīvi, ir paredzēti, lai padziļinātu attiecības ar Kristu un Mariju un veicinātu viņu garīgumu.

Lai iegūtu papildinformāciju par Jāņa Pāvilu II un Rožukroni, skatiet vatican.