Pagātnes dārgumi: Unterumbahas kopienas centrs kļūst par muzeju!

Unterumbahas kopienas centrs uz nedēļas nogali tika pārveidots par muzeju, kas piesaistīja daudz apmeklētāju. Novadpētniece Krista Līberta un profesors Ernsts Maikls Hakbarts organizēja izstādi “Aizvēstures pēdas Pfafenhofenā pie Glonas”. Šis notikums Lībertam bija īpaši nozīmīgs, jo viņa svinēja savu 80. dzimšanas dienu atklāšanas dienā un personīgi apmeklēja izstādi.

Izstādītie atradumi savākti daudzu gadu garumā ar talcinieku atbalstu. Līberts ar zemnieku atļauju bija meklējis laukos vērtīgus artefaktus. Izstādes svarīgākie punkti bija aizvēsturiska ziloņa vaigu kauls, kas dzīvoja apmēram pirms 16,5 miljoniem gadu, kā arī Miesbergas akvamanils, kas kalpoja kā garīdznieku un bruņinieku roku mazgāšanas trauks. Citi eksponāti bija lielgabalu lodes, ķeltu monētas, vēlā akmens laikmeta rokas virpošanas dzirnavas, krāsns flīzes un akmens cirvji. Izstādē tika aplūkoti artefakti no akmens laikmeta līdz mūsdienām, taču netika ņemts vērā romiešu periods.

Arheoloģiskie atradumi Pfafenhofenā

Tikmēr tika prezentēti arheoloģisko izrakumu rezultāti bijušās kafejnīcas Herb vietā Pfafenhofenā. Izrakumu vadītājs Bernds Kriens no izrakumu uzņēmuma ADA informēja vietējo un kultūras sabiedrību par svarīgajiem atradumiem. Cita starpā tika atklātas stabu bedrītes, kas liecina par 1388. gada ugunsgrēku, kā arī vārīšanas un kūpināšanas bedre ar uguns pēdām un kaulu paliekām. Citi atradumi bija divas monētas, jātnieka piesis, bultas uzgalis un radžota stikla krūzes lauskas, kā arī 14. gadsimta krāsns podiņi.

Atradumi liecina, ka vietas iemītnieki noteikti bijuši turīgi, jo cita starpā atradušās sudraba monētas un stikls. Vecākā atrastā monēta ir Švābu Hellera, 15. gadsimta kopija, kas nāk no Augsburgas vai Ulmas. Sakarā ar to, ka Pfaffenhofen nedrīkstēja kalt savas monētas pirms pilsētas hartas saņemšanas, tika izmantoti Švābu helleri. Otrā atklātā monēta ir datēta ar vēlajiem viduslaikiem, no 15. līdz 16. gadsimtam. Bultas uzgali var izsekot arī iespējamai militārai izmantošanai saistībā ar 1388. gada ugunsgrēku. Papildu pierādījumi liecina, ka mājas netika pārbūvētas 20 līdz 50 gadus pēc ugunsgrēka.

Īpašumam bija vairāki būvniecības posmi: vispirms tika uzceltas koka ēkas, kam sekoja ķieģeļu pagrabs zem režģu mājas un visbeidzot pabeigta ķieģeļu ēka. Kriens uzsvēra arheoloģijas nozīmi vietas identitātē un pauda nožēlu, ka Pfafenhofenā nav muzeja, kurā varētu prezentēt vērtīgos atradumus. Nākamajā pavasarī plānotās Kriena un Rutas Sandneres no Valsts Pieminekļu aizsardzības biroja lekcijas paredzētas, lai sniegtu turpmāku ieskatu šajos vēsturiskajos atklājumos.