Pagātnes dārgumi: Unterumbach kopienas nams kļūst par muzeju!

Nedēļas nogalē, kas piesaistīja daudzus apmeklētājus, sabiedrības centrs Unterumbahā pārvērtās par muzeju. Vietējais pētnieks Krista Lieberts un profesors Ernsts-Mihaels Hakbarts organizēja izstādi ar nosaukumu "Pafenhofen un der Glonn cilvēku pēdas". Šis notikums bija īpaši svarīgs Liebertam, jo ​​tas svinēja viņas 80. dzimšanas dienu atklāšanas dienā un personīgi vadīja izstādi.

Displeja atradumi daudzus gadus ir apkopoti ar palīgu atbalstu. Līberts bija meklējis vērtīgus artefaktus ar lauksaimnieku apstiprināšanu laukos. Izstādes nozīmīgākie notikumi ietvēra urelefanta cepšanas kaulu, kurš dzīvoja apmēram 16,5 miljonus gadu, kā arī Aquamanile no Miesberg, kas kalpoja par garīdznieku un bruņinieku roku mazgāšanas trauku. Turpmākajos eksponātos ietilpa lielgabala bumbiņas, ķeltu monētas, rokasgrāmatu dzirnavas no jaunākā akmens laikmeta, plīts flīzēm un akmens asīm. Izstādē tika apskatīti artefakti no akmens laikmeta līdz mūsdienām, bet, neņemot vērā romiešu periodu.

arheoloģiskie atradumi Pfaffenhofen

Arheoloģisko izrakumu rezultāti tika prezentēti bijušā kafejnīcas augu vietā Pfaffenhofenā. Izrakšanas vadītājs Bernds Kriens no izrakumu uzņēmuma Ada informēja Heimat-Und Kulturkreis par svarīgajiem atradumiem. Cita starpā tika atklāti pasta caurumi, kas norāda uz 1388. gada uguni, kā arī atkritumu un kūpinātu bedri ar uguns un kaulu pēdām. Pārējos atradumos ietilpa divas monētas, braucēja spuris, bultiņas gals un no stikla izgatavotā krūzes fragmenti, kā arī cepeškrāsns no 14. gadsimta.

Atklājumi norāda, ka vietnes iedzīvotājiem jābūt turīgiem, jo ​​bija sudraba monētas un stikls. Vecākā atrastā monēta ir gaišāka Swabian, atkārtota izdrukāšana no 15. gadsimta, kas nāk no Augsburgas vai ULM. Sakarā ar to, ka Pfaffenhofenam nebija atļauts veidot savas monētas pirms pilsētas tiesību saņemšanas, tika izmantots Swabian Heller. Otrā atklātā monēta nāk no vēlajiem viduslaikiem, no 15. līdz 16. gadsimtam. Bultas galviņa ir saistīta arī ar iespējamu militāru izmantošanu saistībā ar 1388. gada ugunsgrēku. Citas pazīmes liecina, ka mājas netika pārbūvētas uz laiku no 20 līdz 50 gadiem.

Īpašums uzrādīja vairākas celtniecības fāzes: tika uzceltas pirmās koka ēkas, kam sekoja ķieģeļu pagrabs zem pusi timberētas mājas un visbeidzot pilnīga ķieģeļu ēka. Kriens uzsvēra arheoloģijas nozīmi vietas identitātei un nožēloja muzeja trūkumu Pfaffenhofenā, kurā varēja uzrādīt vērtīgos atradumus. Plānotajām lekcijām nākamajā KRIENA pavasarī un Rūta Sandnere no Valsts biroja, lai saglabātu pieminekļus, būtu jāsniedz papildu ieskats šajos vēsturiskajos atklājumos.