Šelhorns: Demisijas termiņš nokavēts – NEOS biedri izsaka neuzticību!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

FPÖ ģenerālsekretārs Šnēdlics kritizē Šelhorna atkāpšanos pēc uzticības zaudēšanas Zalcburgas NEOS — politiskām pārmaiņām.

FPÖ-Generalsekretär Schnedlitz kritisiert Schellhorns Rücktritt nach Vertrauensverlust bei den NEOS in Salzburg – eine politische Wende.
FPÖ ģenerālsekretārs Šnēdlics kritizē Šelhorna atkāpšanos pēc uzticības zaudēšanas Zalcburgas NEOS — politiskām pārmaiņām.

Šelhorns: Demisijas termiņš nokavēts – NEOS biedri izsaka neuzticību!

2025. gada 24. maijā FPÖ aicina nekavējoties atkāpties no Zalcburgas NEOS priekšnieka Zepa Šelhorna. Maikls Šnedlics, FPÖ ģenerālsekretārs, kritizē vēlēšanu rezultātus, ko vairāk nekā 48 procenti NEOS biedru apstiprināja Šelhornam vēlēšanu vakarā. Tas padara viņu par vienu no nepopulārākajiem valsts partiju līderiem NEOS vēsturē, kā atzīmē Šnedlics. Viņš Šellhornu raksturo kā personificētu neuzticības izteikšanu, demonstrējot pieaugošo neapmierinātību partijā.

Šņedlics vēlēšanu rezultātus ne tikai uzskata par Šelhorna politiskās pārliecības beigas, bet arī interpretē to kā federālās valdības tā sauktā “lūzeru luksofora” krīzes simptomu. FPÖ uzskata, ka šī attīstība ir zīme, ka atbalsts valdībai samazinās visos līmeņos. Šnēdlics aicina uz politisko restartēšanu, kas vērsta uz tautu un reāliem tautas pārstāvjiem.

Apsūdzības pret Šelhornu

Tikmēr Šelhornam draud nopietnas apsūdzības. Saskaņā ar Exxtra24.at ziņām, viņš esot mēģinājis izdarīt spiedienu uz mediju pārstāvjiem, kas tiek uzskatīts par uzbrukumu preses brīvībai. FPÖ ģenerālsekretārs Kristians Hafenekers reaģē sašutis un skaidro, ka Šelhorns draudējis pārtraukt sadarbību ar žurnālistu pēc tam, kad viņš kritiski ziņoja par dienesta automašīnas maiņu. Hafenekers šo uzvedību salīdzina ar autoritārām sistēmām un aicina ne tikai atkāpties no Šelhorna, bet arī sākt kriminālizmeklēšanu.

Viņš aicina NEOS priekšnieku Beātu Meinlu-Reizingeri skaidri norobežoties no Šelhorna uzvedības un uzsver preses brīvības neaizskaramību kā demokrātijas stūrakmeni. Tas notiek laikā, kad sabiedrības uzticība valdībai ir dramatiski kritusies.

Uzticība politiskajai sistēmai samazinās

iestāde Apmierinātība (%) Samazinajums (%)
Federālā valdība 33 -9
parlaments 38 -8
Federālais prezidents 53 -6

Jo īpaši cilvēki zemākajā ekonomiskās trešdaļā jūtas nepārstāvēti. 38% aptaujāto uzskata, ka neviena no politiskajām partijām neizsaka viņu bažas, kas ir satraucošs pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad šis rādītājs bija 13%. Vissteidzamākās politiskās bažas joprojām ir inflācija, kam seko ekonomiskā nevienlīdzība un klimata pārmaiņas.

Pieaugošā neapmierinātība nozīmē, ka arvien vairāk cilvēkiem rodas iespaids, ka politisko sistēmu savā labā izmanto priviliģētas grupas. Šie notikumi turpmākajos mēnešos varētu ilgstoši ietekmēt politisko klimatu Austrijā. Politiskā opozīcija, tostarp FPÖ, uzskata, ka valdība ir atbildīga par šo uzticības zaudēšanu.

Notikumi ap Zepu Šelhornu un sarūkošo uzticību demokrātijai rada satraucošu priekšstatu par pašreizējo politisko ainavu Austrijā. FPÖ tagad aicina veikt skaidru pāreju, lai stiprinātu pilsoņu pārstāvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, lai pārvarētu pieaugošo plaisu starp valdību un iedzīvotājiem.