Putina atriebības plāns: Ukraina sit pretī – draud eskalācija!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 8. jūnijā Krievija plāno atriebības operāciju pēc Ukrainas militārajiem triecieniem. Eksperti brīdina par eskalāciju.

Am 8. Juni 2025 plant Russland eine Racheaktion nach ukrainischen Militärschlägen. Experten warnen vor Eskalation.
2025. gada 8. jūnijā Krievija plāno atriebības operāciju pēc Ukrainas militārajiem triecieniem. Eksperti brīdina par eskalāciju.

Putina atriebības plāns: Ukraina sit pretī – draud eskalācija!

Pēdējās 24 stundās Ukraina veikusi nozīmīgu militāru triecienu pret Krievijas iznīcinātājiem, pievēršot starptautisku uzmanību. Saskaņā ar oe24 ziņām Ukrainas uzbrukumi ir guvuši augstus panākumus gan militārajā, gan plašsaziņas līdzekļos. Tomēr eksperti baidās par iespējamu situācijas eskalāciju un plānotu Krievijas atriebības aktu. Paredzams, ka prezidents Vladimirs Putins atbildēs uz Ukrainas uzbrukumiem, kas varētu vēl vairāk saasināt spriedzi.

Vācijas federālā valdība ir satraukta un rūpīgi seko notikumu attīstībai. Īpaši satraucoša ir Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu ietekme uz Krievijas bruņoto spēku kodolpotenciālu. Militārie analītiķi sagaida, ka Krievijas atbilde, kas varētu ietvert dažādas gaisa spējas, piemēram, raķetes un bezpilota lidaparātus, tiks sniegta tuvāko dienu laikā. Jau ziņots, ka pieauguši arī Krievijas pretuzbrukumi Ukrainā, kas ir tieši saistīti ar nu jau starptautiski pazīstamo Ukrainas operāciju "Zirnekļtīkls".

Militārā pieredze

Ir svarīgi izprast šo uzbrukumu kontekstu. Jau 2022. gada decembrī notika bezpilota lidaparātu uzbrukums Krievijas Engelsas militārajai bāzei, kas pazīstama kā kodolieroču stacija. Saskaņā ar freitag teikto, uzbrukumu mērķis bija vājināt ienaidnieka gaisa spēkus un demonstrēt neaizsargātību pret Krievijas iedzīvotājiem. Aizsardzības stratēģijas Krievijā paredz, ka konvencionālie uzbrukumi kritiskiem militāriem objektiem var pat izraisīt kodolieroču pretuzbrukumus.

ASV mediji ziņo, ka Vašingtona devusi Ukrainai zaļo gaismu bezpilota lidaparātu triecieniem Krievijas iekšienē. Ukrainas militārā izlūkdienesti paziņoja, ka tiek plānoti turpmāki uzbrukumi Krievijas iekšzemei, kas, iespējams, vēl vairāk saasinās jau tā saspringto situāciju.

Krievijas militārā sadarbība ar Irānu

Vēl viens faktors, kas sarežģī situāciju, ir Krievijas un Irānas militārā sadarbība. Kā vēsta t-online, Irāna turpinājusi piegādāt Krievijai uzbrukuma dronus, palielinot Krievijas bruņoto spēku spējas Ukrainas konfliktā. Kopš 2022. gada augusta uz Krieviju ir piegādāti vairāk nekā 400 dronu. Šie droni galvenokārt tiek izmantoti pret kritisko infrastruktūru Ukrainas pilsētās.

Krievijas aizsardzības ministrs ir pakļauts spiedienam, jo ​​tās bezpilota lidaparātu krājumi ir izsmelti, un tas mudina pastiprināt sadarbību ar Irānu. Tam ir satraucošas sekas Ukrainai, kā arī starptautiskajai sabiedrībai kopumā. ASV jau ir noteikušas visaptverošas sankcijas pret abām valstīm un tuvākajās dienās plāno veikt turpmākus pasākumus.

Pašreizējie konflikti un militārie notikumi parāda, cik trausla ir situācija reģionā. Gan Ukraina, gan Krievija, šķiet, ir apņēmības pilnas īstenot savas militārās stratēģijas, kas neizbēgami palielina liela konflikta risku.