Putina kodolenerģija: Vācija un Eiropa ir Rosatom ķīlnieku rokās!

Putina kodolenerģija: Vācija un Eiropa ir Rosatom ķīlnieku rokās!

Jaunā ARTE dokumentālā filma izceļ Krievijas kodolenerģijas stratēģisko nozīmi un tās ietekmi uz ģeopolitisko situāciju Eiropā. 90 minūšu garā filma analizē Krievijas kodolkompānijas Rosatom attīstību Vladimira Putina vadībā un tās kontroli pār gandrīz 50% pasaules urāna rezervju. Kā ziņo Oekonews, Eiropas valstu atkarība no Krievijas tehnoloģijām un urāna ir skaidri redzama, īpaši tādās valstīs kā Slovākija, Ungārija un Bulgārija, kuras izmanto Krievijas atomelektrostacijas un degvielu. ir nepieciešami.

Arī Francijas un Krievijas sadarbība kodolenerģētikas jomā paliek nepārtraukta. Saskaņā ar analīzi Francijas 57 atomelektrostacijas sedz aptuveni 75% no valsts elektroenerģijas vajadzībām, no kurām 10% nāk no Itālijas. Ja valstu attiecības turpinās saspīlēt, nākotnē varētu tikt apdraudēts pieprasījums pēc elektroenerģijas. Neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, īpaši Ukrainas kara kontekstā, Francija un Krievija izrāda savstarpēju uzmanību enerģētikas sadarbībā.

Sadarbības riski

Pašreizējais ziņojums, kas sagatavots federālās valdības vārdā, brīdina par ar drošību saistītiem riskiem, kas izriet no Vācijas uzņēmuma Framatome un Rosatom sadarbības Lingenā. Šī sadarbība varētu kļūt par problēmu, ņemot vērā iespējamo spiegošanu un sabotāžu. Pašlaik nav oficiāla paziņojuma par plāniem, lai gan gan Framatome, gan Rosatom ir klusējušas, kad jautāja. MDR ziņo, ka ES vēl nav noteikusi sankcijas degvielas elementu tirdzniecībai, kas situāciju padara sarežģītāku.

Federālā valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai sadarbība tiks apstiprināta. Šis gadījums ir simptoms plašākam modelim: kamēr Rietumi kodolenerģiju uzskata par ekonomisku projektu, Krievija to izmanto kā ģeopolitisku instrumentu.

Rosatom un tās globālās ambīcijas

Rosatom loma ir ne tikai enerģijas nodrošināšana. Grupa atrodas Maskavas prezidenta administrācijā un ir atbildīga gan par civilajiem, gan militārajiem kodolprojektiem. Bijušais darbinieks Kostjantins Batozskis raksturoja "Rosatom" kā "valsti valstī", kas mēģina saistīt citas valstis ar Krieviju ar kodolvienošanos palīdzību. MDR uzsver, ka Krievijai pieder 8% no pasaules urāna rezervēm, savukārt Austrālija kontrolē lielāko daļu – 28%.

Vēl viens nozīmīgs uzņēmums ir meitasuzņēmums Uraniumone, kas iegādājas akcijas urāna raktuvēs visā pasaulē, jo īpaši Kazahstānā, kas 2023. gadā piegādāja aptuveni 43% no pasaulē pārdotā urāna. Uraniumone tagad ir kļuvis par otro lielāko neapstrādāta urāna piegādātāju. Eksperti brīdina, ka urāna transportēšana uz Eiropu, bieži vien caur Krieviju, rada ievērojamus riskus, īpaši, ja Krievija vēlas izmantot savu ietekmi ģeopolitisko mērķu sasniegšanai.

Tas skaidri parāda, ka kodolatkarība no Krievijas nav tikai energoapgādes jautājums, bet tai ir arī dziļākas ģeopolitiskas sekas. Tas ir svarīgi paturēt prātā, jo Rietumi cenšas saglabāt līdzsvaru enerģētikas sektorā, vienlaikus līdzsvarojot drošības riskus.