Mājsaimniecības, kurām tas nepieciešams: Līdz 1000 eiro vairāk zaļās enerģijas pārejai!

Mājsaimniecības, kurām tas nepieciešams: Līdz 1000 eiro vairāk zaļās enerģijas pārejai!

FPÖ Lejasaustrijas enerģētikas pārstāvis LAbg. Dīters Dorners pauž bažas par pieaugošajām tīkla izmaksām un finansiālo slogu, ar ko mājsaimniecībām būs jārēķinās enerģētikas pārejas rezultātā. Pēc Dornera domām, papildu ikgadējās izmaksas ģimenēm varētu būt līdz 1000 eiro, ko viņš raksturo kā tiešu “zaļās ideoloģijas” un melni-zaļās federālās valdības un pašreizējās luksoforu koalīcijas politikas rezultātu. Cenu kāpums nav tikai īstermiņa parādība, bet tai būs ilgtermiņa ietekme uz patērētājiem, pateicoties tīkla izmaksām, kā viņš skaidro nesenajā paziņojumā presei.

Jo īpaši Dorner brīdina par tuvojošos enerģijas piesārņojuma vilni, kas varētu rasties no 2025. gada janvāra. Lielas investīcijas tīkla paplašināšanā, kas ir nepieciešamas, lai integrētu alternatīvo enerģijas ražošanu Lejasaustrijā, tiek apgrūtinātas ar klientiem. Sākot ar 2025. gadu, vairs netiks piemēroti federālās valdības cenu samazināšanas pasākumi, kas situāciju var vēl vairāk pasliktināt.

Paredzamās izmaksas mājsaimniecībām

FPÖ paredz, ka papildu ikgadējās elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām būs no 200 līdz 700 eiro atkarībā no mājsaimniecības lieluma un attiecīgā piegādātāja. Aprēķinu piemērā četru cilvēku ģimenei tiek piešķirtas papildu izmaksas ap 760 eiro gadā ar patēriņu 3500 kWh, savukārt vienai mājsaimniecībai ar 1500 kWh patēriņu ir jārēķinās ar aptuveni 300 eiro papildu izmaksām gadā. Šī attīstība ir saistīta arī ar kritiku par pārsteidzīgo pāreju uz alternatīvo enerģiju, kas, pēc Dornera domām, var radīt lielas izmaksas. Tāpat tiek norādīts, ka gāzes elektrostacijas joprojām ir nepieciešamas, lai kompensētu tumšos periodus.

Vēl viens centrālais kritikas punkts attiecas uz ES renaturācijas vadlīnijām un ārējās ietekmes noraidīšanu uz valsts enerģētikas politiku. Tāpēc Dorners aicina pagarināt elektroenerģijas cenas griestus un samazināt elektroenerģijas un dabasgāzes nodokļus.

Enerģijas pārejas izmaksas plašākā kontekstā

Plašākā enerģētikas pārejas kontekstā nevajadzētu novērtēt par zemu nākotnes finansiālo slogu sabiedrībai. Piemēram, Vācijā valdības mērķis ir līdz 2045. gadam panākt klimata neitralitāti, kas prasa kopējās investīcijas aptuveni 11,3 triljonu eiro apmērā. Tas atbilst ikgadējām investīcijām 540 miljardu eiro apmērā līdz 2045. gadam globālo klimata mērķu sasniegšanai.

Turklāt sagaidāms, ka turpinās pieaugt tīkla maksas, kas jau šobrīd veido ap 28% no elektroenerģijas cenas. Atjaunojamo energoresursu paplašināšana ir nepieciešama, lai segtu ogļu ražošanas pārtraukšanu un pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Saskaņā ar aplēsēm, lai līdz 2045. gadam paplašinātu elektrotīklu, būs nepieciešams aptuveni 651 miljards eiro. Šīs investīcijas, kuras galu galā sedz patērētāji, ir galvenās nākotnes enerģētikas infrastruktūrā, tostarp jaunos ūdeņraža tīklos un klimatam draudzīgās apkures sistēmās.

Sabiedrībā ir jāpārdomā gaidāmie izaicinājumi enerģētikas politikā, jo nevar ignorēt enerģētikas pārejas finansiālo slogu. Kļūst skaidrs, ka nepieciešamajām investīcijām un politiskiem lēmumiem būs tālejošas sekas uz budžetu.