Politiskā blokāde Kosovā: Kurti cer uz skaidru uzvaru vēlēšanās!

Politiskā blokāde Kosovā: Kurti cer uz skaidru uzvaru vēlēšanās!

Svētdien, 2025. gada 28. decembrī, Kosovā notiks otrās parlamenta vēlēšanas gada laikā. Premjerministrs Albins Kurti no partijas Vetevendosja (Pašnoteikšanās) cer uz absolūto vairākumu, lai izbeigtu pašreizējo politisko strupceļu valstī. Kopš 2025. gada februāra vēlēšanām, kurās Vetevendosja saņēma 42 procentus balsu un Kurti amatā ir tikai amatā, nav izveidota neviena koalīcija. Novērotāji sagaida, ka Vetevendosja atkal kļūs par spēcīgāko spēku, taču bez absolūtā vairākuma, kas varētu vēl vairāk saasināt politisko nenoteiktību. Kurti cenšas mazināt Serbijas ietekmi Kosovā, kas, lai gan to ir apstiprinājuši daudzi Kosovas albāņi, palielina spriedzi ar Belgradu.

Priekšvēlēšanu kampaņa ilga tikai divas nedēļas un galvenokārt koncentrējās uz ekonomikas politiku. Kurti 2025. gadam prognozē četru procentu ekonomisko izaugsmi. Lai mobilizētu savu vēlētāju, viņš solīja valsts finansējumu 100 eiro apmērā pensionāriem un ģimenēm ar maziem bērniem līdz gada beigām. Tomēr opozīcijas partijas, Kosovas Demokrātiskā partija (PDK) un Kosovas Demokrātiskā līga (LDK) šos pasākumus kritizēja kā "vēlēšanu korupciju". PDK līderis Bedri Hamza vainoja Kurti nesenajā cenu paaugstināšanā par 40 līdz 50 procentiem, savukārt LDK kandidāts Lumirs Abdikšiku nosodīja augsto inflāciju un stingru attieksmi pret serbu minoritāti.

Politiskā blokāde un izaicinājumi

Kopš februārī notikušajām vēlēšanām Prištinas parlaments ir cīnījies ar strupceļu. Lai ievēlētu parlamenta spīkeru, kopumā bija nepieciešamas 50 sanāksmes. Jaunievēlētā parlamenta atklāšanas sēde pat tika atcelta, jo nebija iespējams iecelt jaunus pārstāvjus. Turpmākie juridiskie procesi varētu aizkavēt jaunas valdības izveidi. Kurti ir izslēdzis koalīciju ar politiskajiem oponentiem, kuriem ir 52 no 120 vietām. Tie ietver PDK ar 24, LDK ar 20 un Kosovas nākotnes aliansi (AAK) ar 8 vietām. Ja Kurti nespēs izveidot valdību, tiks rīkotas pirmstermiņa vēlēšanas.

Ir nepieciešama jauna valdība, lai risinātu valsts ekonomiskās problēmas un iestrēgušās normalizācijas sarunas ar Serbiju. Kosova savu neatkarību pasludināja 2008.gadā, ko neatzīst ne Serbija, ne tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. ES ir aicinājusi normalizēt attiecības starp Kosovu un Serbiju, un sarunas ir apstājušās gadiem ilgi, tostarp par Kosovas serbu vairākuma kopienu asociācijas izveidi.

Vēlētāju aktivitāte un vēlētāju potenciāls

Vairāk nekā diviem miljoniem pilsoņu ir tiesības balsot, tostarp daudziem kosoviešiem ārvalstīs. Pēdējās vēlēšanās februārī vēlētāju aktivitāte bija 40,6 procenti, kas nozīmēja zemu mobilizāciju. Ārzemēs dzīvojošo kosoviešu balsis varētu būt izšķirošas šajās vēlēšanās un ilgstoši ietekmēt iznākumu. Vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti pulksten 19. un pirmie rezultāti gaidāmi vēlāk svētdienas vakarā. Tuvākās dienas parādīs, vai Albins Kurti spēs gūt skaidru uzvaru, uz kuru viņš cerēja, lai izveidotu vienpersonisku valdību un pārvarētu politisko strupceļu.

Politiskie notikumi Kosovā ir ļoti svarīgi reģiona stabilitātei. Kā apraksta AP News, vēlēšanām varētu būt tālejošas sekas turpmākajā valdības veidošanā. Gan pamiers, gan valsts ekonomiskās izredzes karājas uz plaukstas, jo ES un ASV mudina Kosovu un Serbiju īstenot savas normalizācijas saistības.

Atklāts paliek jautājums, vai Kurti var izveidot stabilu valdību ar jaunu koalīciju, kas pārvarēs ideoloģiskās plaisas starp partijām, vai arī būs nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas, lai atrisinātu šos fundamentālos politiskos jautājumus.

Noslēgumā svētdien izšķirsies Kosovas politiskais liktenis, kam ir liela nozīme ne tikai valsts iedzīvotājiem, bet arī visam Balkānu reģionam. Kā ziņo srf.ch, veiksmīgām vēlēšanām varētu būt izšķiroša ietekme uz Kosovas nākotni.

Šajā Kosovas politiskās vēstures kritiskajā periodā uz spēles ir likts daudz, jo valsts pilsoņi cer uz skaidru virzību un stabilu vadību. Lai šīs vēlēšanas kalpo kā izeja no politiskās stagnācijas un iezīmē jaunu sākumu valstij.