ASV un Irāna: diplomātija kodolstrīdā – sarunas Romā!

ASV un Irāna: diplomātija kodolstrīdā – sarunas Romā!

Piektdien, 2025. gada 21. maijā, Romā notiks piektais sarunu raunds par pretrunīgi vērtēto ASV un Irānas kodolstrīdu. Paziņojumu X platformā sniedza Omānas ārlietu ministrs Badrs al Busaidi. Omāna šajās sarunās, kas pēdējos mēnešos ir kļuvušas arvien svarīgākas, uzņemas vidutāja lomu.

Sarunu sākumā starp abām pusēm valdīja zināms optimisms. Tomēr būtiskas atšķirības atklājās pēc pēdējās tikšanās Maskatā. Analītiķis Gregorijs Brū no Eurasia Group atzīmēja, ka sarunu turpināšana nebūtu pārsteidzoši, neskatoties uz esošajām domstarpībām. Tomēr viņš uzsvēra, ka bez vienošanās par galveno jautājumu visaptveroša vienošanās joprojām ir maz ticama.

strīdus punkts sarunās

Galvenais strīdus punkts Irānas kodolprogrammā ir saistīts ar tās izmantošanu. Irāna uzstāj, ka tās programma ir paredzēta tikai civiliem mērķiem, savukārt Rietumu valdības, īpaši ASV, baidās, ka Irāna strādā pie kodolbumbas izgatavošanas. Šīs bažas vēl vairāk pastiprināja, kad ASV prezidents Donalds Tramps piedraudēja Irānai ar militāru spēku, ja sarunas neizdosies.

2015. gada 14. jūlijā parakstītā Vīnes kodolvienošanās ietvaros Irāna apņēmās būtiski ierobežot savu kodolprogrammu. Līgumu parakstīja P5+1 valstis (ASV, Krievija, Ķīna, Francija, Lielbritānija, Vācija) un Eiropas Savienība ar mērķi kontrolēt Irānas kodolprogrammu un pakāpeniski atcelt ekonomiskās sankcijas. Šis līgums stājās spēkā 2016. gada 20. janvārī un tika apstiprināts ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2231.

ASV izstāšanās no līguma sekas

Taču cerības uz ilgtermiņa risinājumu tika būtiski iedragātas, kad Tramps 2018. gadā vienpusēji izstājās no pakta un noteica jaunas sankcijas pret Irānu. Šīs sankcijas skāra ne tikai Irānu tieši, bet arī visas valstis un uzņēmumus, kas veica darījumus ar Irānu. Pēc ASV izstāšanās sāka pieaugt arī Irānas kodolaktivitāte: Irāna 2019. gada jūlijā pārsniedza līgumā noteiktos mazbagātinātā urāna limitus un 2020. gada janvārī paziņoja, ka vairs neievēros darījuma saistības.

Irānas kodolpārkāpumi un bagātināšanas palielināšanās līdz pat 60% ir būtiski iedragājuši starptautisko uzticību. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) līdz 2019. gada vidum bija apstiprinājusi, ka Irāna pilda savas saistības saskaņā ar vienošanos, taču kopš tā laika situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Līguma kritiķi, piemēram, ASV, Izraēla un Saūda Arābija, jau no paša sākuma bija pauduši bažas, ka Irāna varētu strādāt pie kodolieročiem, neskatoties uz savām saistībām.

Federālā valdība un citi starptautiskie dalībnieki turpina censties rast diplomātisku risinājumu. Iespēja, ka ASV valdība prezidenta Baidena vadībā atgriezīsies pie vienošanās, ir ļoti atkarīga no tā, vai Irāna atsāks ievērot savas līgumsaistības. Sarunas Vīnē pēdējo reizi notika no 2021. gada aprīļa līdz jūnijam un no 2021. gada novembra līdz 2022. gada martam, taču tās izjauca Irānas noraidošais kompromisa paketes. Sarunās nav progresa, un starptautiskā sabiedrība cieši uzrauga notikumu attīstību.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju un pastāvošās atšķirības, īpaša uzmanība tiks pievērsta nākamās sarunu kārtas Romā iznākumam. Jāskatās, vai iesaistītās puses spēs panākt vienošanos, kas varētu nodrošināt ilgstošu risinājumu kodolstrīdam.

Maza avīze, Wikipedia, Ārlietu ministrija.