ES patvaļīgi: kāpēc mēs iestājamies pret narkotiku kontrabandu!

ES patvaļīgi: kāpēc mēs iestājamies pret narkotiku kontrabandu!

MCC samitā Budapeštā kļūst skaidrs Eiropas politiskā neveiksme migrācijas krīzē. Drošības eksperti uzsver, ka ES rīcībā ir visaptveroša informācija par kontrabandas tīkliem un ceļiem. Kriminologs Ksavjers Raufers skaidro, ka ES ir pilnīgs priekšstats par situāciju un precīzi zina, kad sākas migrantu karavānas. Neskatoties uz šo informāciju, Raufers kritizē ES bezdarbību un brīnās, kāpēc netiek veikta mērķtiecīga rīcība.

Raufers ierosina, ka Lībijas pludmalēs varētu darboties īpaša komanda, lai nekavējoties likvidētu laivas bez migrantiem. Viņš pauž neapmierinātību par Eiropas pasivitāti un ES institūciju lēno lēmumu pieņemšanu. Pēc Raufera domām, ES ir vajadzīgi gadi, lai veiktu izlēmīgu rīcību, kamēr noziedzīgie grupējumi nepārtraukti pielāgo savus maršrutus. Viņa kritiskie komentāri liek uzdot jautājumu par to, kāpēc ES nerīkojas, un viņš norāda, ka daudzi migranti Sahārā mirst, pirms tie pat sasniedz Vidusjūru.

ES politiskās kultūras kritika

Politoloģe Andrea Bjanki problēmas sakni saskata politiskajā kultūrā, kas izvairās no stingras pieejas noziedzībai. Bjanki kritizē ES svārstīgo nostāju, ko spēcīgi ietekmē ideoloģija, un aicina izlēmīgi rīkoties pret noziedzības sindikātiem. Šīs prasības kļūst arvien skaļākas, ņemot vērā pieaugošo migrāciju, īpaši pēc tam, kad 2021. gada vasarā Afganistānā pie varas nāca talibi.

ES valstu reakcija uz migrāciju un patvērumu ir nekonsekventa. Dienvideiropas valstis, piemēram, Grieķija un Itālija, pieprasa taisnīgāku migrantu sadali, savukārt Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija un Ungārija, paļaujas uz izolācijas politiku. Šī politika ietver ne tikai patvēruma meklētāju atgrūšanu, bet arī fizisku barjeru būvniecību pie ārējām robežām.

Situācija uz ārējām robežām

Tomēr plaši izplatīti ir atgrūšanas pasākumi, kas ir nelikumīgi un pārkāpj ES tiesību aktus un Ženēvas Bēgļu konvenciju. Cilvēkiem, kuri ierodas kādā ES valstī, ir tiesības uz patvēruma pārbaudi un procedūru. Nevienlīdzīga attieksme ir acīmredzama, jo bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas ir stingrāk norobežoti, savukārt Ukrainas kara bēgļi tiek uzņemti solidāri.

ES samits 2021. gada oktobrī un plānotais ES īpašais samits par migrāciju 2023. gada februārī ir turpmāki mēģinājumi reformēt migrācijas politiku. Darba kārtībā ir izmēģinājuma projekts, lai labāk aizsargātu ārējās robežas, jo īpaši starp Bulgāriju un Turciju. Taču, neskatoties uz visiem pasākumiem, jautājums paliek par to, cik efektīvi šie politiskie lēmumi patiesībā ir.

Migrācijas vēsture Eiropā prasa visaptverošu ieskatu. Iepriekšējais darbs bieži ir bijis vērsts vai nu uz nacionāliem iestatījumiem vai starptautiskām organizācijām. Pētījumi, kas apvieno abas perspektīvas, ir reti. Sējums, kurā aplūkoti migrācijas procesi un politikas 13 Eiropas valstīs no pēckara perioda līdz mūsdienām, šeit varētu piedāvāt jaunas atziņas.

Rezumējot, izaicinājumi Eiropas migrācijas politikā ir dziļi iesakņojušies un prasa gan politisku, gan sociālu atbildi. Aicinājums veikt fundamentālas reformas un aktīvu, humānu migrācijas politiku kļūst arvien skaļāks, jo ES joprojām saskaras ar iekšēju un ārēju spiedienu.

Vairāk informācijas: izteikt, Eiropas nodarbības, Wallstein izdevniecība.