Ilgtspējas balva 2025: Inovatīvākie projekti izejvielu nozarē!

Ilgtspējas balva 2025: Inovatīvākie projekti izejvielu nozarē!

Ilgtspējas balvas 2025 pasniegšanas svinīgais pasākums notika 2025. gada 22. maijā Sofiensälen Vīnē. Šī balva izceļ izcilus projektus izejvielu nozarē un uzsver to nozīmi videi draudzīgā un atbildīgā biznesā. Vakaru vadīja moderatore Kristīna Inhofa, savukārt federālā ministre Mag. Norberts Totšnigs savā galvenajā runā varēja uzsvērt izejvielu uzņēmumu nozīmi. Izejvielu foruma priekšsēdētājs Johans Eders runāja arī par arvien nepieciešamāku, videi draudzīgu korporatīvo vadību.

Ilgtspējas balva tiek pasniegta reizi trijos gados un godina uzņēmumus par īpašām aktivitātēm ekoloģijas, ekonomikas, sociālo jautājumu, komunikācijas jomās un pirmo reizi arī par speciālbalvu “Mazais uzņēmums – lielais novators”. Iesniegtie projekti bieži pārsniedza likumā noteiktās prasības attiecībā uz klimata un vides aizsardzību, dzīvnieku labturību un sociālajām saistībām, kas pārliecināja žūriju.

Ilgtspējas balvas 2025 ieguvējs

Ekoloģijas kategorijā balvu saņēma Lungauer Sand- und Kieswerk Lassacher GmbH & Co KG par projektu “Saxicola Rubetra – A new habitat for the whinchat”. Leube Zement GmbH tika apbalvots komunikācijas kategorijā par projektu “Gartenavas pilsoņu konsultatīvā padome – Vides starpniecība: Dialoga recepte panākumiem”. Rhomberg Bau GmbH uzvarēja ekonomikas kategorijā ar projektu “Atkritumu poligona beigas: Rhomberg Bau GmbH jaunā mitrās pārstrādes rūpnīca Reinas ielejas resursu centrā”. Sociālajā kategorijā virsroku spēja gūt Carinthian Omya GmbH ar projektu “Digitālā raktuves – drošas un pievilcīgas darba vietas izejvielu nozarē”. Specbalvu “Mazais uzņēmums – liels novators” saņēma Rögner Sand & Kies GmbH par “peldošo elektriski darbināmo kausveida ekskavatoru”.

Minerālo izejvielu forums pārstāv 113 biedrus, kuri katru gadu iegūst aptuveni 35 miljonus tonnu minerālo izejvielu. Austrijā ir aptuveni 950 aktīvās smilts un grants bedres, kā arī aptuveni 350 karjeri, kas kopā saražo aptuveni 100 miljonus tonnu minerālo izejvielu gadā un nodarbina aptuveni 15 000 cilvēku.

Inovācijas būvniecības nozarē

Inovācijas ir vērojamas arī citās būvniecības nozares jomās, kā liecina KONE piemērs. Uzņēmums nesen prezentēja nozarē pirmos pilnībā oglekļa neitrālos liftus. Šie lifti ir bez emisijām ne tikai ražošanas un montāžas, bet arī apkopes laikā. KONE paļaujas uz CO2 emisiju samazināšanas un kompensācijas kombināciju un veicina atkritumu atkārtotu izmantošanu.

Visaptveroši pasākumi, piemēram, transportlīdzekļu parka pārveide par e-mobilitāti un mērķtiecīgas ražošanas metodes, izmantojot atjaunojamo elektroenerģiju, atbalsta mērķi līdz 2030. gadam strādāt klimatneitrāli visā pasaulē. KONE jau tagad cenšas panākt augstu otrreizējās pārstrādes līmeni, proti, 94 procentus, un cenšas iegūt materiālus no ilgtspējīgi pārvaldītiem piegādātājiem.

Tirgus analīze un izaicinājumi

Pašreizējie notikumi Eiropas tirgū liecina, ka emisijas sertifikātu cenas ļoti svārstās. ES oglekļa cenu ietekmē tādi faktori kā nacionālo oglekļa tirgu ieviešana citās valstīs un ģeopolitiskā situācija Eiropā. Paredzams, ka arī turpmāk ES oglekļa emisiju sertifikātu cenas saglabāsies augstas, lai gan ir gaidāmas īslaicīgas svārstības. ES īsteno mērķi līdz 2050. gadam krasi samazināt oglekļa emisijas, kas arī ietekmēs emisiju tirdzniecības cenu politiku.

Analītiķi prognozē, ka ES kvotu cenas varētu būt vidēji 81 eiro par tonnu CO₂ 2023. gadā, bet 2024. gadā tās pieaugs līdz 94 eiro. Politiskās ambīcijas ES veido ilgtermiņa cenu tendences, tāpēc cenu kritums ir maz ticams, ja netiks veiktas būtiskas politikas izmaiņas.