Ilgtspējības balva 2025: visnovatoriskākie projekti izejvielu nozarē!

Ilgtspējības balva 2025: visnovatoriskākie projekti izejvielu nozarē!

Sofiensäle, 1010 Wien, Österreich - 2025. gada 22. maijā Sofi istabās Vīnē notika svinīgais pasākums par 2025. gada ilgtspējības balvas piešķiršanu. Šī balva uzsver izcilus projektus izejvielu nozarē un uzsver to nozīmi videi draudzīgā un atbildīgā biznesā. Moderatore Kristina Inhof vadīja visu vakaru, bet federālais ministrs Mag. Norberts Tettschnig spēja uzsvērt izejvielu uzņēmumu nozīmi viņa galvenajā galvenajā vērtībā. Johans Eders, izejvielu foruma izpilddirektors, runāja arī par aizvien nepieciešamo videi draudzīgāko korporatīvo vadību.

Ilgtspējības balva tiek piešķirta ik pēc trim gadiem un apbalvoja uzņēmumus par viņu īpašajām darbībām ekoloģijas, ekonomikas, sociālo lietu, komunikācijas un pirmo reizi īpašās balvas "mazā uzņēmuma - lielā novatora" jomā. Iesniegtie projekti bieži pārsniedz juridiskās prasības attiecībā uz klimatu un vides aizsardzību, dzīvnieku labturību un sociālo iesaisti, ko žūrija pārliecināja.

2025. gada ilgtspējas cenas balvas ieguvēji

Ekoloģijas kategorijā Lungauer Sand- und Kieswerk Lassacher Gmbh & Co KG saņēma balvu par projektu "Saxicola Rubetra- jauns lignīta biotops". Leube Zement GmbH tika apbalvots komunikācijas kategorijā par savu projektu "Pilsoņu konsultatīvā padome Gartenau - vides starpniecība: dialoga veiksmes recepte". Ekonomikas kategorijā Rombergs Bau Gmbh uzvarēja ar projektu "Deponija beigas: Romberga Bau Gmbh jaunā slapjā sagatavošanas sistēma reintālā centra resursos". Sociālo jautājumu kategorijā Kärntner Omya GmbH varēja gūt virsroku ar projektu "Digital Mine - droši un pievilcīgi darbi izejvielu nozarē". Īpašā balva "Mazais uzņēmums - lielais novators" devās uz Rögner Sand & Kies GmbH, lai iegūtu "peldošo elektriski darbināmo pīrsa ekskavatoru".

Foruma minerālu izejvielas pārstāv 113 locekļus, kuri katru gadu uzvar apmēram 35 miljonus tonnu minerālu izejvielu. Austrijā ir aptuveni 950 aktīvu smilšu un grants bedres, kā arī aptuveni 350 karjeras, kas gadā aptver apmēram 100 miljonus tonnu minerālu izejvielu un nodarbina apmēram 15 000 darbinieku.

Inovācijas būvniecības nozares jomā

Inovācijas ir acīmredzamas arī citās būvniecības nozares jomās, kā liecina Kone piemērs. Uzņēmums nesen ieviesa pirmos pilnīgi CO2 neitrālos liftus nozarē. Šie lifti ir ne tikai bez emisijas ražošanas un montāžas laikā, bet arī apkopes laikā. Kone paļaujas uz CO2 izmešu samazināšanas un kompensācijas kombināciju un veicina atkritumu atkārtotu izmantojamību.

Visaptveroši pasākumi, piemēram, transportlīdzekļu flotes pārvēršana par e-mobilitāti, un mērķtiecīga ražošanas metode ar atjaunojamo elektroenerģiju atbalsta mērķi strādāt visā pasaulē līdz 2030. gadam. Kone jau veic lielu pārstrādes daļu 94 procenti un cenšas iegūt materiālus no ilgtspējīgas ekonomikas piegādātājiem.

Tirgus analīze un izaicinājumi

Pašreizējie notikumi Eiropas tirgū norāda, ka emisijas sertifikātu cenas strauji svārstās. Tādi faktori kā nacionālo CO2 tirgu ieviešana citās valstīs un ģeopolitiskā situācija Eiropā ietekmē ES CO2 balvu. Nākotnē ES oglekļa emisijas sertifikātu cenām jāturpina saglabāties augstas, lai gan var gaidīt īstermiņa svārstības. ES cenšas līdz 2050. gadam krasi samazināt oglekļa emisijas, kas arī ietekmēs emisiju tirdzniecības cenu politiku.

Analītiķi prognozē, ka ES sertifikātu cenas 2023. gadā varētu būt vidēji 81 eiro par tonnu co₂, palielinoties līdz 94 eiro 2024. gadā. ES politiskās ambīcijas ilgtermiņa cenu attīstībā, tāpēc cenas ir maz ticamas, ja vien netiek veiktas pamatīgas politiskas izmaiņas.