Uzvedības ekonomists Ernsts Fehrs: ekonomikas revolūcija, izmantojot eksperimentus!

Uzvedības ekonomists Ernsts Fehrs: ekonomikas revolūcija, izmantojot eksperimentus!

Wien, Österreich - Ernsts Fehrs, vadošais uzvedības ekonomists un Cīrihes universitātes profesors, 1825. gada 16. maijā lasīja lekciju Austrijas Zinātņu akadēmijā (ÖAW) Vīnē. Saskaņā ar nosaukumu "Empīriskā un uzvedības revolūcija ekonomikā" Fehr pievērsās fundamentālām izmaiņām disciplīnā, ko izraisīja empīriski pētījumi un eksperimenti. Savā runā Fehrs atklāja, ka pēdējos 50 gadus ir veidojusi revolucionārā attīstība, ko ļāva spēcīgi datori un modernas empīriskās metodes. Šie sasniegumi ļauj pētniekiem precīzi pārbaudīt un izprast cēloņsakarības.

Fehrs, kurš dzimis smagi 1956. gada 21. jūnijā, ir nopelnījis reputāciju kā viena no vissvarīgākajām pētniecības personībām uzvedības ekonomikas jomā. Cita starpā viņš nodarbojas ar produktu sarežģītību un to ietekmi uz patērētāju lēmumiem. Spilgts piemērs no viņa lekcijas bija ASV viesnīca, kurā viesiem ir jāmaksā papildus par gultas veidošanu. Šī prakse palielina ne tikai sarežģītību, bet arī izmaksas klientiem, kurus var interpretēt kā stratēģisku uzņēmumu pasākumu, lai palielinātu “meklēšanas izmaksas”.

Uzņēmējdarbības stratēģijas un eksperimenti

Fehr kritizēja dažu uzņēmumu taktiku, kas īpaši palielina klientu meklēšanas izmaksas, lai apgrūtinātu pāreju uz citiem pakalpojumu sniedzējiem. Viņš arī norādīja, ka tādi uzņēmumi kā Google un Amazon katru dienu veic eksperimentus, lai ietekmētu klientu uzvedību. Tas rada jautājumus par šādu stratēģiju ētisko nozīmi.

Viņa darbs attiecas arī uz individuālo preferenču, sociālo normu un grupu kultūru pārbaudi. Fehrs arī analizē uzticības un sociālo normu cēloņsakarību uz ekonomisko uzvedību. Viens no viņa jaunākajiem pētījumiem apskatīja jautājumu par to, vai biznesa kultūras veicina pārmērīgu risku, kas veicināja 2008. gada finanšu krīzi.

Uzticības un institūciju loma

Savos pētījumu rezultātos Fehr parāda, ka indivīdi mēdz vairāk rīkoties uzplaukumā, kas palielina ekonomiskos akcentus. Turpretī krīzes laikā tie kļūst uzmanīgāki, kas noved pie finanšu investīciju cenu attīstības krituma. Viņš atklāja, ka uzticēšanās vai institucionālie noteikumi vien nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu ekonomisko mijiedarbību. Drīzāk ir vajadzīgas gan uzticības, gan izturīgas institucionālās struktūras.

Fehr ir arī "Fehradvice" līdzdalībnieks, kur viņš padara empīriskās zināšanas pieejamām uzņēmumiem. Tomēr viņš brīdina, ka zinātnē ticība bieži nonāk priekšplānā, nevis empīriskos pierādījumos. Tā ir bīstama tendence cīnīties. Uz panākumu un atziņu fona Fehrs nedomā par iespējamo Nobela prēmiju un vēlas norobežoties no ārpasaules cerībām.

Fehra darba nozīme kļūst skaidra ne tikai daudzās balvās, bet arī aktīvajā lomā zinātniskajā aprindās, kas publicēta labi zināmos speciālistu žurnālos, piemēram, "Amerikas ekonomikas pārskats" un "Politiskās ekonomikas žurnāls". Viņa atklājumi ievērojami veicina ekonomikas turpmāko attīstību un mūsu izpratni par cilvēku uzvedību ekonomiskajā kontekstā.