Uzvedības ekonomists Ernsts Fērs: Ekonomikas revolūcija ar eksperimentu palīdzību!

Uzvedības ekonomists Ernsts Fērs: Ekonomikas revolūcija ar eksperimentu palīdzību!

Ernsts Fērs, vadošais uzvedības ekonomists un Cīrihes universitātes profesors, uzstājās ar galveno runu Austrijas Zinātņu akadēmijā (ÖAW) Vīnē 2025. gada 16. maijā. Ar nosaukumu “Empīriskās un uzvedības zinātnes revolūcija ekonomikā” Fērs apsprieda fundamentālās izmaiņas disciplīnā, ko radīja eksperimentālie pētījumi un eksperimenti. Savā uzrunā Fērs atzīmēja, ka pēdējos 50 gadus ir raksturojusi revolucionāra attīstība, kas iespējama, pateicoties jaudīgiem datoriem un modernām empīriskām metodēm. Šie sasniegumi ļauj pētniekiem precīzi pārbaudīt un izprast cēloņsakarības.

Fērs, kurš dzimis 1956. gada 21. jūnijā Hārdā, ir izpelnījies reputāciju kā viena no nozīmīgākajām pētnieku personībām uzvedības ekonomikas jomā. Cita starpā viņš nodarbojas ar produktu sarežģītību un to ietekmi uz patērētāju lēmumiem. Ilustratīvs piemērs no viņa runas bija ASV viesnīca, kur viesiem bija jāmaksā papildus, lai saklātu gultas. Šāda prakse palielina ne tikai sarežģītību, bet arī izmaksas klientiem, ko var interpretēt kā stratēģisku uzņēmumu soli palielināt “meklēšanas izmaksas”.

Uzņēmējdarbības stratēģijas un eksperimenti

Savā runā Fērs kritizēja dažu uzņēmumu taktiku, kas apzināti palielina klientu meklēšanas izmaksas, lai apgrūtinātu pāreju uz citiem pakalpojumu sniedzējiem. Viņš arī norādīja, ka tādi uzņēmumi kā Google un Amazon katru dienu veic eksperimentus, lai ietekmētu klientu uzvedību. Tas rada jautājumus par šādu stratēģiju ētisko ietekmi.

Viņa darbs attiecas arī uz individuālo preferenču, sociālo normu un grupu kultūru izpēti. Fērs arī analizē uzticības un sociālo normu cēloņsakarību uz ekonomisko uzvedību. Vienā no viņa nesenajiem pētījumiem tika pārbaudīts, vai uzņēmējdarbības kultūras veicina pārmērīgu risku uzņemšanos, kas veicināja 2008. gada finanšu krīzi.

Uzticības un institūciju loma

Savā pētījumā Fērs parāda, ka uzplaukuma laikā indivīdi mēdz vairāk izvairīties no riska, kas pastiprina ekonomiskos notikumus. Turpretim krīzes laikā viņi kļūst piesardzīgāki, kas noved pie finanšu aktīvu cenas krituma. Viņš norādīja, ka ar uzticēšanos vai institucionālajiem noteikumiem vien nepietiek, lai nodrošinātu efektīvu ekonomisko mijiedarbību. Drīzāk ir vajadzīga gan uzticība, gan spēcīgas institucionālās struktūras.

Fērs ir arī FehrAdvice līdzdibinātājs, kur viņš padara empīriskās zināšanas pieejamas uzņēmumiem. Tomēr viņš brīdina, ka zinātne bieži uzsver ticību, nevis empīriskus pierādījumus. Tā ir bīstama tendence, ar kuru ir jācīnās. Ņemot vērā viņa panākumus un atziņas, Fērs nedomā par iespējamo Nobela prēmiju un vēlas distancēties no ārpasaules cerībām.

Fēra darba nozīmīgums ir acīmredzams ne tikai viņa daudzajos apbalvojumos, bet arī viņa aktīvajā darbā akadēmiskajā aprindās, publicējot tādos slavenos žurnālos kā American Economic Review un Journal of Political Economy. Viņa atklājumi būtiski veicina ekonomikas tālāku attīstību un mūsu izpratni par cilvēku uzvedību ekonomiskajā kontekstā.