Tramps apgalvo, ka Putins vēlas mieru, taču karš izraisa nāvi

Tramps apgalvo, ka Putins vēlas mieru, taču karš izraisa nāvi

Kad trešdien pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma Tetjanas Kuļikas un viņas vīra Pavlo Ivančova mājai Kijevas ziemeļos ieradās glābšanas darbinieki, viņi varēja tikai atgūt pārogļotos ķermeņus. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cienījamais ukraiņu žurnālists Kuļiks un ķirurgs un universitātes profesors Ivančovs.

Aculiecinieku ziņojumi

Kaimiņi Ukrainas sabiedriskajai raidorganizācijai Suspilne pastāstīja, ka dzirdējuši kliedzienus un mēģinājuši caur garāžu iekļūt degošajā mājā. Bet viņi ātri bija spiesti atklāt, ka visa ēka ir pārveidota par neizbraucamu elli.

Politiskās reakcijas un situācija Ukrainā

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps iestājas par “vienošanos”, lai izbeigtu karu Ukrainā, Maskava turpina katru dienu veikt uzbrukumus Ukrainas mērķiem. Kuļiks un Ivančovs ir tikai divi no vairāk nekā 75 civiliedzīvotājiem, kas nogalināti kopš Trampa aprakstītās "ārkārtīgi produktīvās" telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pirms nepilnām trim nedēļām.

Pēc sarunas Tramps pauda pārliecību, ka Krievijas līderis vēlas izbeigt karu. "Es domāju, ka viņš vēlas pārtraukt kaujas. Es to redzu. Mēs esam ilgi un intensīvi runājuši," sacīja ASV prezidents.

Ukrainas vadības kritika

Tramps kritizēja Zelenski par viņa iespējamo atteikšanos no diplomātiskām sarunām ar Putinu, lai gan viņš vairākkārt pārkāpis iepriekšējās vienošanās un sācis neprovocētu iebrukumu Ukrainā, kas katru dienu nogalina civiliedzīvotājus. Piektdien Tramps kamerām sacīja, ka Zelenskim ir "naids pret Putinu" un viņš nevēlas mieru - Zelenskis šo apgalvojumu noraidīja.

Pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits

Konflikts turpina radīt dziļas brūces civiliedzīvotāju vidū. Pēc Ukrainas gaisa spēku ziņām, Krievija kopš telefona zvana uz Ukrainu ir izšāvusi vairāk nekā 3000 bezpilota lidaparātu un vismaz 35 raķetes. Papildus vairāk nekā 75 jau nogalinātajiem civiliedzīvotājiem ievainoti vēl gandrīz 300, tostarp daudzi bērni, liecina CNN aprēķini, pamatojoties uz Ukrainas amatpersonām.

Lai gan Krievija noliedz, ka būtu vērsta pret civilo infrastruktūru, ir pietiekami daudz pierādījumu par pretējo. Pēdējo nedēļu upuru vidū bija 1968. gadā dzimusī maizniece Olga Moroza, kura gāja bojā, Krievijas raķetei trāpot viņas dārzam Kramatorskā. Draugi viņu raksturoja kā strādīgu, vienmēr dzīvespriecīgu cilvēku, kas pieskatīja savu veco māti.

Nepārtraukti uzbrukumi un civiliedzīvotāju upuri

Krivijrihā kādai ēkai trāpīja Krievijas raķete, nogalinot slimnīcā ievietoto 21 gadu veco Vladimiru Pimenovu, talantīgo dejotāju. Pimenova draudzene uzbrukumā guva nopietnas traumas un paliek slimnīcā. Biļickes pilsētā Donbasā notika Krievijas uzbrukums dzīvojamai ēkai, kurā gāja bojā jauns pāris ar diviem bērniem Jevhens un Olga Burjani. Vietējie brīvprātīgie organizēja ziedojumu vākšanu bāreņiem.

Vairāki civiliedzīvotāji piektdien tika nogalināti, Trampam un Zelenskim gatavojoties savai neveiksmīgajai tikšanās reizei Baltajā namā. Krievu bezpilota lidaparātam Hersonā uztriecoties mikroautobusam, gājis bojā civiliedzīvotājs, savukārt Laimanā, braucot ar velosipēdu, Krievijas bezpilota lidaparāti nogalināja divus vīriešus, kuri bija aptuveni 60 gadu vecumā. Nedēļas nogalē Krievijas triecienos nogalināti vēl vismaz septiņi Ukrainas civiliedzīvotāji, tostarp pusaudzis.

Putina teritoriālās prasības

Tramps šā mēneša sākumā nosūtīja amerikāņu diplomātu delegāciju, lai tiktos ar Krievijas kolēģiem Saūda Arābijā miera sarunām. Ukraina netika uzaicināta uz šo samitu. Sanāksme ilga vairāk nekā četras stundas, un Maskavas sarunu grupas dalībnieks to raksturoja kā “pozitīvu”.

Kamēr Tramps norādīja, ka Putins ir gatavs sarunām, Krievijas prezidents atkārtoja savas prasības, kas Kijevai ir nepieņemamas. Putins vēlas iegūt kontroli pār visiem Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporožžas austrumu reģioniem, kā arī paturēt Krimas pussalu, kas tika nelikumīgi anektēta 2014. gadā. Saskaņā ar Kara izpētes institūta datiem Krievija pašlaik aizņem aptuveni 99% no Luhanskas apgabala, 70% no Doņeckas apgabala un aptuveni 70% no Khersonas apgabala. Zaporožžas reģioni.

Sarežģīta humanitārā situācija

ASV amatpersonas paziņojušas, ka Ukraina diez vai atgūs lielu daļu no savas pirmskara teritorijas. Tramps pat teica, ka Ukraina "kādu dienu varētu būt krieviska". Tiek lēsts, ka aptuveni 6 miljoni cilvēku, tostarp 1 miljons bērnu, dzīvo Krievijas okupācijā. Apvienoto Nāciju Organizācija raksturo situāciju kā "smagu cilvēktiesību situāciju".

Bet, kamēr Krievijas karaspēks nepārtraukti virzās uz priekšu dažādās frontes līnijās, visa Ukraina joprojām ir neaizsargāta. Tādām pilsētām kā Kostjantiņivka un Pokrovska pēdējo dienu laikā ir notikušas vairākas reizes, un Kostjantinivkā gājuši bojā deviņi cilvēki, bet Pokrovskā – trīs cilvēki. Trampa un Putina telefonsarunas dienā Kijevā notikuši arī uzbrukumi, kuros gājis bojā viens cilvēks un ievainots bērns.

Kuļika un Ivančova mantojums

Kad trešdien izplatījās ziņas par Kuļika un Ivančova nāvi, abus pagodināja draugi un kolēģi, kuri uzsvēra viņu attiecīgos sasniegumus. Ukrinform ģenerāldirektors Serhijs Čerevatijs atzinīgi novērtēja Kuļika darbu pie programmām, kas vērstas uz Ukrainas karavīriem. "Viņa paliks mūsu sirdīs un atmiņās uz visiem laikiem," viņš teica paziņojumā.

"Tetjana nebija tikai eksperte savā jomā; viņa bija balss, kas pasaulei stāstīja par ukraiņu tautas noturību," sacīja Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības prezidents Serhijs Tomiļenko.

Bogomoļecas Nacionālā medicīnas universitāte, kurā strādāja Ivančovs, uzsvēra, ka viņš ne tikai operēja, bet organizēja visu dziedināšanas procesu – no uzņemšanas līdz izrakstīšanai no slimnīcas. Viņš nodeva savas zināšanas studentiem un kolēģiem un tika uzskatīts par paraugu topošajiem ārstiem un atbildīgiem pilsoņiem.

Pēc universitātes vadības domām, Ivančovs bija "tas, kas padarīja universitāti tādu, kāda tā ir šodien".

Ziņo CNN Kostja Gaka un Svitlana Vlasova.