Kas ir mākoņu uzliesmojumi un cik tie ir bīstami globālās sasilšanas dēļ

Kas ir mākoņu uzliesmojumi un cik tie ir bīstami globālās sasilšanas dēļ

Izraisīt pēkšņus un intensīvus nokrišņus postošs kaitējums Dienvidāzijas kalnu reģionos. Šie ekstremālie laikapstākļi izraisa pēkšņus plūdus, bīstamus dubļu nogruvumus un milzīgus zemes nogruvumus, kas iznīcina veselus rajonus un padara dinamiskas kopienas par drupām. šķembas pārveidot.

Postošās sekas Pakistānā un Indijā

Plaši plūdi skāruši ciematus Pakistānas ziemeļrietumos, 48 ​​stundu laikā nogalinot vismaz 321 cilvēku, sestdien ziņoja vietējās varas iestādes. Pēkšņos plūdos izpostīja vairāk nekā desmit ciematus Buneras reģionā Khyber Pakhtunkhwa provincē. Tiek uzskatīts, ka daudzi cilvēki joprojām ir iesprostoti zem bieziem dubļiem un drupām.

Indijas pārvaldītajā Kašmirā dubļu un ūdens sienām piektdien gāja bojā vismaz 60 cilvēki, bet vairāk nekā 200 pazuda bez vēsts, Himalaju pilsētā Čašoti, ziņo Reuters. Mēneša sākumā mums jau bija turpmāks plūdu pieaugums uzbruka ciemam kalnainajā Utarakhandā Indijā, nogalinot vismaz četrus cilvēkus.

Kas ir mākoņu uzliesmojums?

Mākoņu uzplaiksnījumi ir pēkšņas, ļoti lokalizētas lietusgāzes, kas var būt postošas, jo tās īsā laika periodā izdala milzīgo lietus daudzumu. Tie galvenokārt sastopami kalnu reģionos, īpaši musonu sezonā, kad gaisā ir daudz mitruma. Teritorijas, kuras nesen skārušas katastrofālas lietavas un plūdi, atrodas Dienvidāzijas plašo kalnu grēdu pakājē, kur atrodas pasaules augstākās virsotnes un ledāji.

Musonu gaiss skar šos kalnus, strauji atdziest, paceļoties, un kondensējas blīvos mākoņos, kas pēc tam var izraisīt pēkšņus plūdus.

Indijas Meteoroloģijas institūts definē mākoņu birumu kā nokrišņu daudzumu, kas pārsniedz 100 mm (4 collas) stundā.

Postošo bojājumu cēloņi

Ekstrēms, lokāls nokrišņu daudzums ir grūti prognozējams. Šajā datu nabadzīgajā reģionā ir īpaši grūti izprast un uzraudzīt ledāju kušanas izraisītus mākoņu uzplaiksnījumus vai plūdus, tāpēc ir grūti precīzi paredzēt šos notikumus. Reģions cieš arī no augsta nabadzības līmeņa, infrastruktūras trūkuma un piekļuves pamata ērtībām, kas apgrūtina esošās informācijas nodošanu skartajām kopienām.

"Lielākā plaisa nav tehnoloģiskā, bet gan komunikācijas plaisa," sacīja Islamabadā bāzētais klimata speciālists Ali Taukērs Šeihs. Viņš piebilst, ka "vāja pārvaldība un agrīnās brīdināšanas sistēmu trūkums" šajos reģionos vēl vairāk saasina problēmu. Apvienojumā ar plaši izplatītu mežu izciršanu un neplānotu attīstību tas rada nāvējošu kombināciju.

Klimata krīzes ietekme uz ekstremāliem laikapstākļiem

Mākoņu uzplūdi reģionā pēdējos gados ir notikuši ar lielāku intensitāti un biežumu, ko izraisa rekordaugsta globālā temperatūra ir uzsildīts. Siltāks gaiss var saturēt vairāk ūdens, izraisot stiprākus nokrišņus un pēkšņus nokrišņus, piemēram, mākoņu birumus, īpaši, ja gaiss sasniedz kalnus.

"Siltāki okeāni noslogo musonu ar papildu mitrumu, un siltākā atmosfēra satur vairāk ūdens, izraisot intensīvu lietusgāzi, jo mitrs gaiss tiek virzīts augšup pa stāvām kalnu nogāzēm," skaidro Kolls no Indijas Tropu meteoroloģijas institūta.

Klimata pārmaiņu sekas reģionā

Pakistāna ir ir atbildīga par mazāk nekā 1% no globālajām gāzēm, kas ietekmē klimatu, parāda ES analīzi, bet saskaņā ar Globālais klimata riska indekss visneaizsargātākā valsts pret klimata krīzi. Klimata pārmaiņas jau ir mainījušas reģiona ainavu. "Klimata pārmaiņu rezultātā mainās pats musons, ilgākiem sausuma periodiem, ko papildina īsas, ārkārtējas lietusgāzes, kas pēdējo desmitgažu laikā Indijā ir trīskāršojušas smagu nokrišņu skaitu," skaidroja Kolls.

Pakistāna vissmagāko piedzīvoja 2022. gadā musonu sezona nesenā pagātnē, kad plaši izplatītos plūdos gāja bojā gandrīz 2000 cilvēku, tūkstošiem tika pārvietoti un radīja aptuveni 40 miljardus dolāru lielus zaudējumus. Kopš tā laika katru gadu ir notikuši postoši plūdi.

Aicinājums uz sadarbību starp valstīm

Himalaju, Karakoramas un Hindukušas reģioni aptver astoņas valstis, un ekstremāli laikapstākļi vienā valstī ietekmē citas. Ir "ārkārtīgi svarīgi", lai šo Dienvidāzijas valstu valdības strādātu kopā, sacīja Šeihs. "Mēs saskaramies ar vienādām problēmām, un ir līdzīgi risinājumi." Tomēr jau tā saspīlētās attiecības starp Pakistānu un Indiju kritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim maijā, kad abas puses saasināja ieilgušo konfliktu Kašmirā, un Indija apturēja svarīgu līgumu, kas regulē ūdens krājumu sadali no Indas upes, kas plūst cauri abām valstīm.

"Tāpēc Indas ūdens līgumam ir nepieciešams jauns glābšanas riņķis, lai reaģētu uz jauniem klimata draudiem un izaicinājumiem ūdens nozarē," viņš teica. Izturības veidošana ir ļoti svarīga miljoniem cilvēku, kas dzīvo lejup pa straumi Indijā, Pakistānā, Nepālā un Bangladešā. Tas nozīmē "izvairīties no apmetnēm, būvniecības projektiem un kalnrūpniecības bīstamās zonās, investēt klimatam izturīgā infrastruktūrā un stiprināt agrīnās brīdināšanas sistēmas," skaidroja Kolls.