Voestalpine: 1,5 miljardi eiro klimata aizsardzībai – rūpniecība modrā!

Voestalpine: 1,5 miljardi eiro klimata aizsardzībai – rūpniecība modrā!

2025. gada 31. oktobrī Voestalpine paziņoja, ka investēs 1,5 miljardus eiro sava ražošanas procesa dekarbonizācijā. Šīs apjomīgās investīcijas ir daļa no visaptverošas stratēģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai tērauda nozarē, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem emisiju radītājiem nozarē. Tomēr uzņēmumu pārstāvji, tostarp Voestalpine, Amag, Lenzing un Wienerberger valdes, brīdina, ka ES vides politika var apdraudēt daļu no šīm investīcijām. Jo īpaši diskusiju centrā ir emisiju tirdzniecība, kurā uzņēmumi pērk sertifikātus un maksā par tonnu CO₂.

Bezmaksas sertifikāti energoietilpīgajiem uzņēmumiem beidzas 2026. gadā, kas nozarei var radīt līdz pat diviem miljardiem eiro lielu slogu. Tāpēc ekonomikas ministrs Volfgangs Hatmansdorfers aicinājis šos sertifikātus pagarināt ES līmenī, lai nodrošinātu vietējās rūpniecības konkurētspēju un aizsargātu darbavietas šajās nozaru vērtību ķēdēs. Ar aptuveni 49 000 darbinieku, no kuriem vairāk nekā 23 000 strādā Austrijā, Voestalpine ir nozīmīgs spēlētājs vietējā nozarē.

ES politikas radītie izaicinājumi

Bažas par konkurētspēju nākotnē pastiprina augstais cenu spiediens no zemo izmaksu tērauda ražotāju puses Āzijā. Voestalpine uzņēmumu padomes vadītājs Manfreds Hippolds uzsver nepieciešamību nodrošināt darba vietas. ES politikas virzienu pielāgošana reālajai situācijai tehnoloģiju, elektroenerģijas un ūdeņraža cenu jomā tiek uzskatīta par steidzamu.

Austrija arī cenšas sasniegt ambiciozu klimata mērķi 2040. gadam, kas ir desmit gadus apsteidzis ES mērķi 2050. gadam. Šīs prasības skar ne tikai tērauda rūpniecību, bet arī citas energoietilpīgas nozares. Vācijā, kur rūpniecība bija atbildīga par aptuveni 24% no siltumnīcefekta gāzu emisijām 2021. gadā, dzelzs un tērauda rūpniecība ir viena no nozīmīgākajām emisijām. Grozītā Klimata aizsardzības likuma mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas līdz 118 miljoniem tonnu, kas ir par trešdaļu mazāk nekā 2021. gadā.

Dekarbonizācijas pasākumi

Lai sasniegtu šos ambiciozos mērķus, ir nepieciešamas fundamentālas ražošanas procesu pārveides gan Vācijā, gan Austrijā. Federālā valdība paļaujas uz tirgus instrumentiem, piemēram, CO2 cenu noteikšanu un Degvielas emisiju tirdzniecības likumu (BEHG). Finansēšanas programmas, kas cita starpā atbalsta ūdeņraža izmantošanu rūpniecībā, ir paredzētas, lai palīdzētu sasniegt emisiju mērķus, vienlaikus radot uzticamu ietvaru investīcijām, kā ziņo Federālā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija.

Turklāt Klimata aizsardzības tūlītējā programmā tiek izstrādāta finansēšanas programma klimata aizsardzības līgumiem, kas paredzēta darbības izmaksu atbalstam un plānošanas drošības radīšanai. Mērķis ir arī izveidot zaļos vadošos tirgus, lai palielinātu pieprasījumu pēc videi draudzīgiem produktiem. Šajā kontekstā Eiropas Zaļais kurss tiek uzskatīts par centrālu iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot saskaņotu vispārēju sistēmu klimatam draudzīgai un konkurētspējīgai nozarei Eiropas līmenī.

Šie notikumi parāda, cik svarīgi ir dekarbonizācijas pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā un cik spēcīgi Eiropas politika šajā jomā ietekmē uzņēmumu ekonomiskās izredzes.