Trampa miera centieni Ukrainā: ko tas nozīmē Ķīnai?

Trampa miera centieni Ukrainā: ko tas nozīmē Ķīnai?

Pēdējās dienās arvien lielāka skaidrība kļūst par ASV prezidenta Donalda Trampa plāniem izbeigt Krievijas karu Ukrainā. Šķiet, ka viņa valdība pieņem dažas no galvenajām Kremļa prasībām, tostarp nosacījumiem, ka Ukraina nepievienojas NATO un neatgriežas pie savām suverēnām robežām pirms 2014. gada.

Trampa jaunais fokuss uz Ķīnu

Nedrošības apstākļos par Trampa jaunizveidoto miera politiku uzmanības centrā nonāk vēl viens valdības mērķis: pārdomāt no Eiropas uz Ķīnu. Sanāksmē Briselē ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sacīja, ka "spēcīga stratēģiskā realitāte neļauj Savienotajām Valstīm koncentrēties galvenokārt uz Eiropas drošību". Viņš uzsvēra, ka nacionālā drošība ietver arī ASV robežu nodrošināšanu un notikumus Pekinā.

Izsaucot jaunu konkursu

"Mēs arī saskaramies ar līdzvērtīgu konkurentu komunistiskajā Ķīnas Tautas Republikā, kam ir spējas un nolūks apdraudēt mūsu dzimteni un mūsu nacionālās pamatintereses Indo-Klusā okeāna reģionā," sacīja Hegsets. Tāpēc ASV par prioritāti piešķir atturēšanu no kara ar Ķīnu Klusajā okeānā un nosaka nepieciešamo resursu prioritātes, lai nodrošinātu, ka atturēšana neizdodas.

Ķīnas reakcija uz ASV politiku

Pekina cieši uzrauga Hegseta komentārus, kad ASV šī mēneša sākumā pastiprināja savu ekonomisko konkurenci ar Ķīnu. Vispārējs 10% tarifs visam Ķīnas importam ir ieviesta, paredzot turpmākas darbības iespēju nākotnē. Ķīna ir reaģējusi uz negaidīti pozitīvo Trampa otrā termiņa sākumu, jo viņš turpināja izteikt pozitīvus komentārus par Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu un abu sadarbības potenciālu.

Ģeopolitiskās sekas

Pekina droši vien cerēja, ka Trampa īstenotā ASV ārpolitikas pārveidošana vājinās amerikāņu alianses Āzijā. Ķīna ir arvien vairāk aizvainojusi par stiprinātajām attiecībām starp ASV un tādiem partneriem kā Japāna, Dienvidkoreja un Filipīnas bijušā prezidenta Džo Baidena vadībā.

Tagad ir skaidrs, ka Ķīna uzmanīgi vēros, kā ASV pielāgos savu stāju un fokusu reģionā, kur Pekina cer paplašināt savu ietekmi un tiesības uz likmēm pār Dienvidķīnas jūru un Taivānas pašpārvaldes demokrātiju.

Krievija un ietekme uz ASV un Ķīnas attiecībām

Vēl viena Pekinai aktuāla problēma varētu būt par to, vai Trampa vēršanās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atsvešinās Maskavu, kas ir Sji būtisks sabiedrotais konkurencē ar Rietumiem, no Pekinas uz Vašingtonu. Abi līderi bija pasludinājuši "partnerattiecības bez robežām" tikai dažas dienas pirms Krievijas tanku ripošanas pāri robežai ar Ukrainu.

Krievijas un Ķīnas attiecības jau sen ir balstītas uz kopīgu nepatiku pret NATO un ASV aliansēm. Putins un Sji strādāja kopā, lai ne-Rietumu starptautiskās grupas celt un to darīt kopīgās militārās mācības pastiprināt un atbalstīt vienam otru tādos forumos kā Apvienoto Nāciju Organizācija.

Sekas Ķīnas globālajām ambīcijām

Uzlabotām Putina un Vašingtonas attiecībām varētu būt tālejoša ietekme uz Ķīnas spēju atvairīt ASV spiedienu un veicināt Sji vīziju par alternatīvu amerikāņu vadītajai pasaules kārtībai.