Krīzes noskaņojums gaļas nozarē: importa apstāšanās apdraud eksportu!

Krīzes noskaņojums gaļas nozarē: importa apstāšanās apdraud eksportu!

Austrijā vēl nav konstatēts mutes un nagu sērgas (MNS) uzliesmojums, taču pašreizējie saslimšanas gadījumi kaimiņvalstīs jau nopietni ietekmē pašmāju gaļas nozari. Tas ziņo ots.at.

Japānas, Lielbritānijas, ASV un Kanādas valstis noteikušas importa aizliegumu gaļai no Austrijas. Mājlopu un gaļas vairumtirdzniecības profesionālās grupas WKÖ priekšsēdētājs Rolands Akermans uzsver, ka nepieciešamība pēc eksporta partneriem ir īpaši aktuāla lauksaimniecības dzīvnieku mārketingā. Āzijas tirgi ir īpaši svarīgi eksportam. Japānā ir stingri importa noteikumi, kas stājas spēkā no noteikta datuma, saskaņā ar kuriem preces vairs netiks pieņemtas muitā neatkarīgi no izgatavošanas datuma.

Izaicinājumi eksportam

Pašreizējās aplēses liecina, ka 2000 līdz 3000 tonnu gaļas šobrīd pa jūru ir ceļā uz Japānu. Transports var ilgt līdz 60 dienām. Pirms termiņa ražoto produktu noraidīšana notiek bez epidemioloģiska pamata, kas nozīmē, ka vietējā gaļas nozare saskaras ar ievērojamām problēmām. Christoph Atzmüller, veterinārārsts un WKÖ Federālās lauksaimniecības tirdzniecības komitejas rīkotājdirektors, uzsver plašos kontroles un aizsardzības pasākumus, kas veikti Austrijā. Neskatoties uz šiem piesardzības pasākumiem, nozare saskaras ar arvien neilgtspējīgāku situāciju.

Gaidāmie noraidījumi un no tā izrietošais iznīcināšanas risks tiek uzskatīts par iespējamu ekoloģisko un ekonomisko kaitējumu. Produkti, kas nedēļām ilgi ir bijuši ceļā uz Āziju, var tikt ietekmēti, un tas radītu milzīgu slogu ietekmētajiem uzņēmumiem.

Iespējamā uzliesmojuma ekonomiskās sekas

Faktiskā mutes un nagu sērgas uzliesmojuma ietekme Austrijā būtu tālejoša. Lauksaimniecības ekonomists Francs Sinabells no Ekonomisko pētījumu institūta (Wifo) uzsver, ka vietējie gaļas un piena ražotāji saskartos ar tirdzniecības ierobežojumiem un mazāku eksporta noietu. Eksporta ierobežojumi ir ierasta prakse šādos epidēmijas gadījumos, lai mazinātu ekonomisko kaitējumu.

Gaļas un piena produktu cenas varētu pieaugt, kas būtu saistīts ar piedāvājuma trūkumu tirgū. Sinabell neuzskata, ka patērētāji izvairītos no šo pārtikas produktu ēšanas, jo mutes un nagu sērga nav bīstama cilvēkiem. Viņš salīdzina ar EHEC uzliesmojumu 2011. gadā, kas izraisīja dārzeņu tirgus sabrukumu, jo patērētāji baidījās no kaitējuma veselībai.

2024.gadā piena ražošanas vērtība bija aptuveni 1,95 miljardi eiro, bet liellopu gaļas produkcijas vērtība bija aptuveni 950 miljoni eiro. Ražošanas apjoma samazināšanās tikai par diviem vai trim procentpunktiem var radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus vietējiem lauksaimniecības uzņēmumiem lko.at.