Baidens stiprināja ASV alianses Āzijā – vai tās pārdzīvos Trampa nākamo iecelšanu?

Baidens stiprināja ASV alianses Āzijā – vai tās pārdzīvos Trampa nākamo iecelšanu?

Nenoteiktība, ko radījusi Donalda Trampa gaidāmā atgriešanās Baltajā namā, nelaikā skar Amerikas draugus Āzijā. Ķīnai ir arī savas militārās spējas kodolarsenāls modernizējas un kļūst arvien agresīvāka, jo īpaši attiecībā uz teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā un virs Taivānas. Ziemeļkorejai ir savs kareivīgā retorika pastiprinājās un aicina izstrādāt savu nelikumīgo kodolprogrammu. Abām valstīm ir savi savienojumi ar Krieviju paplašināts, kamēr tā karo ar Ukrainu, saistot nestabilitāti Āzijā ar nestabilitāti Eiropā.

ASV loma Āzijā

Gadu desmitiem ASV ir atbalstījušas savu sabiedroto drošību reģionā, kur aktīvā dienestā ir izvietots vairāk amerikāņu karavīru nekā jebkur citur pasaulē. Desmitiem tūkstošu karavīru atrodas plašās bāzēs līgumslēdzēju partnervalstīs Dienvidkorejā un Japānā. Šīs valstis, kā arī Filipīnas un Austrālija tiek aicinātas piesaistīt ASV atbalstu uzbrukuma gadījumā.

Gatavojoties Trampa atgriešanās brīdim

Šīs valstis tagad gatavojas ASV līdera atgriešanās brīdim, kurš plosās pret, viņaprāt, neadekvātiem sabiedroto aizsardzības izdevumiem un aicina ievērot “Amerika vispirms” pieeju globālajām saistībām. Daudzi jautājumi par Trampu attiecas uz līderiem Āzijā. Vai prasības palielināt aizsardzības izdevumus pārsniegs to, ko sabiedrotie var atļauties? Vai viņš, iespējams, varētu izvest ASV karaspēku, ja šādas prasības netiks izpildītas? Vai viņš, iespējams, slēgs darījumus ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, Ziemeļkorejas Kimu Čenunu vai Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas apdraud ASV sabiedroto intereses?

ASV aizsardzības alianses fokusā

Pēc Otrā pasaules kara tika izveidots ASV alianses tīkls, kas kalpotu kā spēcīgs preventīvs līdzeklis pret citu globālu konfliktu. Galvenais mērķis bija novērst to, ka papildu valstis kļūst par kodolvalstīm, pakļaujot tām ASV arsenāla aizsardzību. Daudzu Vašingtonas un Āzijas valstu acīs šīs Āzijas un Klusā okeāna reģiona alianses ir kļuvušas kritiskākas, ņemot vērā saspīlētās attiecības reģionā.

Saistītās neskaidrības

Ķīnai ir drošības saites ar NATO ienaidnieku Krieviju paplašināts un tiek apsūdzēts par Maskavas kara veicināšanu, uzpērkot Krievijas eksportu un nodrošinot nepieciešamās divējāda lietojuma preces. Arī Pekinai ir savs Taivānas iebiedēšana ka tā pretendē uz sevi un vēlas ar varu pakļaut kontroli.

Politiskā nenoteiktība Dienvidkorejā

Tramps nesenā intervijā Bloomberg ieteica Dienvidkorejai maksāt 10 miljardus dolāru gadā, lai uzņemtu amerikāņu karaspēku, kas ir aptuveni astoņas reizes vairāk nekā summas, par kurām nesen vienojās Seula un Vašingtona. Šie komentāri ir izraisījuši Seulā bažas, ka viņš varētu mēģināt vienoties par izmaksu sadali ASV karaspēkam, neskatoties uz neseno piecu gadu līgums tika parakstīts, kas palielinās Dienvidkorejas izdevumus līdz 2026. gadam.

Trampa ekonomikas fokuss

Āzijas analītiķi bažījas, ka Trampa atgriešanās var izraisīt arī lielāku ekonomisko spiedienu uz Ķīnu un ka šī attīstība potenciāli varētu ietekmēt sakaru līnijas starp ASV spēkiem un Ķīnu, palielinot konflikta risku. Atliek noskaidrot, vai Tramps turpinās atbalstīt Baidena pieejas, kas ietver ciešāku sadarbību ar Āzijas valstīm.

NATO un iespējamie konflikti

Tramps ir bijis zināms, ka pagātnē izdarījis spiedienu uz NATO sabiedrotajiem, potenciāli padarot partnerattiecības reģionā trauslas. Savas kampaņas laikā viņš ierosināja pārvērtēt attiecības ar Taivānu, radot bažas. ASV iesaistīšanās šajos jautājumos ir ļoti svarīga, lai uztvertu ASV kā stabilu partneri Āzijā.

Nākamie mēneši parādīs, kā Trampa politika ietekmēs ģeopolitisko ainavu Āzijā un kādu ietekmi tas varētu atstāt uz attiecībām starp ASV un tās Āzijas sabiedrotajiem.