Tehnoloģiskais progress un cilvēki: Ziemassvētku vēstījums ar dziļumu

Tehnoloģiskais progress un cilvēki: Ziemassvētku vēstījums ar dziļumu

Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs savā Ziemassvētku vēstījumā pauda bažas par pārmērīgajām cerībām uz jaunajām tehnoloģijām un to iespējamām briesmām cilvēcei. Viņš brīdina, ka tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts nevar sasniegt cilvēka dvēseles dziļos aspektus un drīzāk apdraud cilvēka cieņu kathpress.at ziņots. Pasaulē, kurā valda brutalitāte un sociāla netaisnība, Ziemassvētki atjauno visu radību un atgādina par cilvēka brīvību pieņemt Dievu un sekot Viņa aicinājumam. Patriarhs uzsver, ka, lai gan zinātnes un tehnikas sasniegumi tiek uzskatīti par Dieva dāvanām, arī tie ir jāvērtē kritiski.

Kalendāra reformas un to ietekme

Papildus satraucošajai tehnoloģiju attīstībai tiek apspriesta kalendāra reformu ietekme. Romiešu zinātnieks Marks Terencijs Varro uzstādīja 116. gadā pirms mūsu ēras. Romas dibināšana iezīmē romiešu kalendāra sākumu — notikumu, kas būtiski ietekmēja kalendāru sistēmu attīstību. Jūlija kalendārs, ko ieviesa imperators Gajs Jūlijs Cēzars, ienesa būtiskus noteikumus attiecībā uz garajiem gadiem un precīzu dienu skaitīšanu. planet-wissen.de paskaidroja. Šo reformu rezultātā pavasara sākums tika noteikts 21. martā un Lieldienu datums tika noteikts pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara sākuma.

Pareizticīgās baznīcas dažreiz svin Ziemassvētkus dažādās dienās. Kamēr katoļu baznīca un daudzas reformātu baznīcas svin 25. decembrī, daudzas pareizticīgo kristiešu kopienas izmanto Jūlija kalendāru, kas nozīmē, ka Ziemassvētku vakars un Ziemassvētku diena netiek svinēti līdz 6. un 7. janvārim. Šīs kalendāra debates atspoguļo ne tikai teoloģiskās atšķirības, bet arī kultūras un vēstures norises, kas aizsākās senatnē.