Klimata katastrofa: ledāja sabrukums Blatenā apdraud ciematu un dabu!

Klimata katastrofa: ledāja sabrukums Blatenā apdraud ciematu un dabu!

Trešdienas pēcpusdienā, 2025. gada 31. maijā, Lečentalā, Kantonvalē, Šveicē, notika ledāja sabrukums, apglabājot daļu Blatenas ciema. Incidentam bija dramatiskas sekas, un tas ir vēl viens piemērs klimata pārmaiņu postošajām sekām. Saskaņā ar sākotnējām analīzēm plkst. 15:39 zemes nogruvuma magnitūda bija M = 3,1 pēc Rihtera skalas, kas ir salīdzināma ar agrāku notikumu Piz Cengalo 2017. gadā, kad tika mērīts M = 3,0.

Profesors Jans Bags no Insbrukas Universitātes, kurš ir pētījis Valē gandrīz divus gadu desmitus un konsultējas ar tādiem ekspertiem kā [Christophe Lambiel] (https://www.diepresse.com/19741937/permafrostexperte-klimawandel-verursachte-gletscherabbruch-von-blattenanne University), komentē Laurentenas Universitātes demogrāfiskās problēmas. Viņš uzsver, ka klimata pārmaiņas augstkalnos izraisa pastāvīgas un dramatiskas pārmaiņas, pat ja tās ne vienmēr ir tieši atbildīgas par konkrētiem notikumiem. Tāpēc ledus atkāpšanās Alpu kriosfērā izraisa vēja un laika apstākļu izraisītu eroziju.

Nestabilitāte, ko izraisa mūžīgā sasaluma kušana

Pēc Baga teiktā, mūžīgais sasalums Alpos atkūst ar ātrumu aptuveni 0,1 grāds pēc Celsija desmitgadē, kas var izraisīt nopietnus klinšu masas stabilitātes zudumus. Nepieciešama steidzama rīcība, jo tādas parādības kā ledāja sabrukums uz Bērzu ledāja ir tieši saistītas ar klinšu masu nestabilitāti. 500 metru augstā klints seja virs Blatenas ir izrādījusies nestabila, kas ledājam radījis lielu slodzi. Trešdien nokrita aptuveni trīs miljoni kubikmetru akmeņu, kas izraisīja ledus, dubļu un gruvešu nogruvumu, kas izpostīja Blatenas pilsētu.

Bag un viņa komanda ir izmantojuši GPS mērierīces, lai prognozētu un plānotu pasākumus profilakses sistēmās 12 gadus. Šī tehnoloģija ir ļoti svarīga, lai veicinātu izpratni par dinamiski mainīgajām Alpu ainavām. Ledāja atkāpšanās virsma veicina arvien vairāk ūdens uzkrāšanos kalnos. Rezultātā palielinās gravitācija, kas bīstami mobilizē šīs masas.

Akmeņu nogruvumi palielinās

Atkārtota nestabilitāte Alpos nav unikāla. Līdzīgi notikumi, piemēram, daļējs Rūhehornas sabrukums Silvretas kalnos 2023. gada jūnijā, liecina, ka mūžīgā sasaluma kušana rada arvien lielākus draudus. Tādi eksperti kā Tomass Figls un Maikls Krautblaters brīdina, ka klinšu un kalnu kritumi palielināsies augstumā virs 3000 metriem, jo ​​īpaši stipro lietusgāžu ietekmes dēļ. Tie var paātrināt kustību kalnos piecas līdz septiņas reizes, palielinot turpmāku avāriju risku.

Detalizēti pētījumi arī liecina, ka zemes nogruvuma laikā iegūtā sašķidrinātā masa tās mobilitātes dēļ, atsitoties pret ledāju, pārvēršas ūdenī un tādējādi attīsta milzīgus postošos spēkus. Lai gan Blatenā bija jāuzsāk varas iestāžu pieeja spēka lietošanai, citās jomās jau ir ieviestas agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai labāk aizsargātu kalnu tūrismu un novērstu turpmākus plūdus un kritienus.

Ņemot vērā notiekošās klimata pārmaiņas un ar tām saistītos postošos kalnu kritienus, gan zinātnieki, gan pārgājienu un kalnu tūrisma operatori tiek aicināti veikt pasākumus drošības un vides aizsardzības paaugstināšanai, lai novērstu šādas traģēdijas nākotnē vai vismaz mazinātu to sekas.