Zemūdens kabelis Baltijas jūrā, iespējams, bojāts ārējas ietekmes dēļ

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Iespējams, ārējas ietekmes dēļ bojāts zemūdens kabelis starp Latviju un Zviedriju. Latvija un NATO veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu apstākļus. Baltijā tiek veikti drošības pasākumi.

Zemūdens kabelis Baltijas jūrā, iespējams, bojāts ārējas ietekmes dēļ

Svētdien, domājams, ārējas ietekmes dēļ bojāts zemūdens optiskās šķiedras kabelis starp Latviju un Zviedriju, pavēstīja Latvija. Tas izraisījis vietējo un NATO jūras spēku izmeklēšanu Baltijas jūrā.

Latvijas un NATO veiktā izmeklēšana

"Esam konstatējuši, ka, visticamāk, ir būtiski ārējie postījumi," pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Pēc Siliņas teiktā, Latvija apstākļu noskaidrošanai veic koordināciju ar NATO un Baltijas jūras reģiona valstīm.

Jūras spēku operācijas un kuģu novērošana

Latvijas Jūras spēki svētdien paziņoja, ka kuģa pārbaudei nosūtīta patruļkuģis, bet izmeklēšana tiek veikta arī diviem citiem kuģiem. Jebkurā laikā Baltijas jūrā kursē vairāki tūkstoši komerckuģu, un vairāki no tiem svētdien tika garām bojātajam kabelim, liecina kuģu izsekošanas dienesta MarinTraffic dati.

Aizdomīgi kuģi un jūras drošība

Vienam šādam kuģim, ar Maltas karogu peldošajam beramkravu kuģim Vezhen, svētdienas vakarā cieši sekoja Zviedrijas krasta apsardzes kuģis, un abi kuģi devās uz Zviedrijas dienvidu krastu. Sākotnēji nebija skaidrs, vai Vezhen, kas svētdien plkst. 00:45 GMT izgāja cauri optiskās šķiedras kabelim, tika turpināta izmeklēšana. Zviedrijas krasta apsardzes pārstāvis atteicās komentēt Vežena vai krasta apsardzes nostāju, taču uzsvēra, ka viņi šobrīd nevar sniegt nekādu informāciju.

NATO sadarbība un drošības pasākumi

Zviedrijas flotes pārstāvis Džimijs Adamsons aģentūrai Reuters sacīja, ka ir pāragri spriest, kas izraisīja kabeļa bojājumus, vai tā bija apzināta darbība vai tehniska kļūda. NATO paziņojumā teikts, ka tās kuģi un lidmašīnas sadarbībā ar Baltijas jūras valstu nacionālajiem resursiem veic izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā rīkojas.

Reakcija uz incidentiem Baltijas jūrā

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons sacīja, ka viņa valsts cieši sadarbojas ar NATO un Latviju: "Zviedrija nodrošinās svarīgas spējas, lai izmeklētu iespējamo incidentu," par darbībām, kas varētu radīt draudus drošībai, sacīja Kristersons.

Priekšvēsture un cēloņi

Šie pasākumi, kas pazīstami kā “Baltic Sentry”, veikti pēc vairākiem incidentiem, kuros kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir bojāti elektrības kabeļi, telekomunikāciju savienojumi un gāzes cauruļvadi. Pagājušajā mēnesī Somijas policija konfiscēja tankkuģi, kas pārvadāja Krievijas naftu, un radīja aizdomas, ka kuģis ir sabojājis Somijas un Igaunijas Estlink 2 elektropārvades līniju un četrus telekomunikāciju kabeļus.

Tehniskās detaļas un remonta plāni

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informēja, ka kabeļa, kas savieno Latvijas pilsētu Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi, bojājums noticis Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā teritorijā. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji varēja pārslēgties uz alternatīviem pārraides ceļiem. LVRTC arī norādīja, ka vēlas nodot ekspluatācijā kuģi, lai sāktu remontdarbus. "Precīzu bojājumu raksturu nevar noteikt, kamēr nav uzsākti kabeļu remontdarbi," sacīja LVRTC.

Gaida remontu

Operatora pārstāvis ziņoja, ka kabelis tika ievilkts vairāk nekā 50 metru dziļumā un tika bojāts svētdienas sākumā, taču atteicās sniegt precīzu incidenta laiku. Atšķirībā no dabasgāzes cauruļvadiem un strāvas kabeļiem, kuru remonts var ilgt mēnešus, optiskās šķiedras kabeļi, kas guvuši bojājumus Baltijas jūrā, parasti tiek atjaunoti dažu nedēļu laikā. Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju pārvaldes pārstāvis apstiprināja, ka tā ir informēta par situāciju, bet nevarēja sniegt plašākus komentārus.