Tramps paziņo par karaspēka izvietošanu Baltimorā: drošība vai vēlēšanu kampaņa?

Tramps paziņo par karaspēka izvietošanu Baltimorā: drošība vai vēlēšanu kampaņa?

ASV prezidents Donalds Tramps ir devis mājienu, ka varētu nosūtīt Nacionālo gvardi uz Baltimoru, lai apkarotu noziedzību pilsētā. Šāds solis noticis pēc Merilendas gubernatora Vesa Mūra uzaicinājuma, kurš uzaicināja Trampu uz drošības gājienu Baltimorā. Mūrs mudināja Trampu apmeklēt pilsētu, lai atspēkotu stereotipus par noziedzību, savukārt Tramps kritizēja Mūra noziedzības apkarošanas rekordus. Nesenā ierakstā Truth Social Tramps sacīja, ka viņš gribētu, lai Mūrs vispirms iztīrītu noziedzību Baltimorā pirms došanās uz gājienu.

Tramps ir raksturojis karaspēka nosūtīšanu kā iespējamu pasākumu, lai "ātri likvidētu noziedzību", ja Mūram būs nepieciešama palīdzība. Savā argumentā viņš atsaucās uz savām nesenajām darbībām Vašingtonā, kur viņš mobilizēja Nacionālo gvardi un nodeva vietējo policiju Tieslietu departamenta jurisdikcijā. Statistika liecina, ka Merilendas slepkavību līmenis kopš Mūra stāšanās amatā ir samazinājies par vairāk nekā 20 procentiem, ko Mūrs min kā pierādījumu saviem panākumiem. Kritiķi gan Trampa rīcību uzskata par labēju populistisku aģitāciju, kuras mērķis ir mazināt sociālo spriedzi.

Politiskā spriedze

Trampa un Mūra strīds pēdējās dienās ir nonācis līdz galam. Mūrs nemitīgi uzsver savu drošības pasākumu panākumus, savukārt Tramps viņu apsūdz, iespējams, manipulēšanā ar noziedzniekiem. Mūra pārstāvis uzsvēra, ka Tramps uzbrūk no tālienes, nevis risina izaicinājumus uz vietas. Neskatoties uz uzaicinājumu uz sabiedriskās drošības gājienu, abu politiķu attiecības joprojām ir saspīlētas.

Tramps arī plāno nosūtīt Nacionālo gvardi uz citiem demokrātu atbalsta punktiem, piemēram, Čikāgu. Viņš nosauca Čikāgu par "putru" un teica, ka "tas nebūs grūti". Tikmēr joprojām nav skaidrs, kādus konkrētus soļus viņa birojs plāno veikt saistībā ar karaspēka nosūtīšanu uz Čikāgu.

Kritika un reakcijas

Nacionālās gvardes izmantošana politiskos strīdos ASV ir pretrunīga tēma. Politologs Johanness Timms apraksta, ka šādi pasākumi nenotiktu bez gubernatoru piekrišanas un tādējādi varētu izraisīt bīstamu politisko instrumentalizāciju. Tādi vēsturnieki kā Andreass Etgess brīdina, ka šo soli var interpretēt kā daļu no Trampa pieaugošās autoritārās noslieces ar mērķi paplašināt viņa pilnvaras.

Nacionālās gvardes mobilizācija pilsētu teritorijās kopš jūnija ir bijis galvenais Trampa sabiedriskās drošības uzlabošanas stratēģijas elements. Šie pasākumi ir daļa no viņa politikas, lai padarītu pilsētas drošākas un samazinātu noziedzības līmeni. Tāpēc notikumi Baltimorā un citās pilsētās tiek uzskatīti par sava veida pārbaudi Trampa autoritārajai pieejai iekšpolitikai.

Par Baltimoras pilsoņiem atliek noskaidrot, vai Tramps patiešām nosūtīs karaspēku. Notiekošās politiskās cīņas un statistika par noziedzības līmeni var būtiski ietekmēt sabiedrības uztveri un prezidenta rīcību.

Situācija Baltimorā kopā ar pašreizējiem notikumiem Vašingtonā liecina, ka Nacionālās gvardes politika attiecībā uz vietējo noziedzības kontroli joprojām ir jutīgs jautājums. Lai gan Tramps, šķiet, ir gatavs izmantot Nacionālo gvardi kā varas instrumentu, kritiķi aicina būt piesardzīgiem un aicina uz sarunvalodas pieeju problēmu risināšanā.

Debates par Trampa politiku un viņa lēmumu nosūtīt karaspēku vēl vairāk veicina dažādas perspektīvas par pašreizējo drošības situāciju Baltimorā un Vašingtonā. Joprojām ir jānoskaidro, vai šie pasākumi patiešām palīdz uzlabot drošību vai tiek uzskatīti par spēka izrādīšanu.

Sīkāku informāciju par pašreizējo attīstību šajā jautājumā skatiet: Vīne.at, Fox ziņas un BR.de.