Vispārējs streiks Austrumjeruzalemē: palestīnieši skaļi protestē!
Vispārējs streiks Austrumjeruzalemē pret karu: slēgti veikali un skolas. Protesti pieprasa izbeigt vardarbību.
Vispārējs streiks Austrumjeruzalemē: palestīnieši skaļi protestē!
2025. gada 7. aprīlī Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā notika plašs vispārējs streiks pret notiekošo karu. Veikali, skolas un lielākā daļa valsts pārvaldes iestāžu palika slēgtas, un Ramallahā, Palestīnas pašpārvaldes galvenajā mītnē, notika liels mītiņš. Protestu organizēja palestīniešu kustību alianse, tostarp Fatah un Hamas, lai demonstrētu pret iespējamo palestīniešu "genocīdu un notiekošo slaktiņu".
Veikalnieks Fadi Saadi no Betlēmes ziņoja par plaši izplatīto veikalu slēgšanu. Jeruzalemes suvenīru veikala īpašnieks Imads Salmans sacīja, ka streiks ir solidarizēts ar ģimenēm Gazas joslā. Protestētāji pauda asu kritiku gan Izraēlas valdības, gan ASV politikai, kas atbalsta operācijas Gazas konfliktā.
Situācija Gazas joslā
Spriedze reģionā turpina saasināties, kopš Izraēlas armija 18.martā pēc īsa pamiera atsāka gaisa triecienus Gazas joslai. Tagad katru dienu tiek ziņots par desmitiem nāves gadījumu. Kopš Gazas kara sākuma Rietumkrastā ir nogalināti 918 palestīnieši, tostarp daudzi kaujinieki. Turpretim Izraēlā gāja bojā tikai 33 cilvēki.
Šo protestu un pašreizējās krīzes dziļāks konteksts ir saistīts ar eskalāciju, kas sākās 2024. gada oktobrī. 2024. gada 31. oktobrī Izraēla uzbruka dažādiem Hezbollah mērķiem Libānā, vēl vairāk destabilizējot situāciju Tuvajos Austrumos. Tika ziņots par vairāk nekā 150 uzbrukumiem, un Libānas Veselības ministrija reģistrēja vairāk nekā divus desmitus upuru. Savukārt no Libānas uz Izraēlu tika raidīti aptuveni 60 šāviņi, nogalinot septiņus cilvēkus Izraēlas ziemeļos. Sarunas par pamieru, kurās bija iesaistīts ASV īpašais sūtnis Amoss Hohšteins, joprojām tiek gaidītas.
Starptautiskās reakcijas
Starptautisko sabiedrību arvien vairāk satrauc humanitārā situācija Gazas joslā. Ņemot vērā šīs bažas, Izraēla 2024. gada oktobrī nolēma aizliegt UNRWA, kas ir atbildīga par vairāk nekā 5,9 miljoniem palestīniešu. Tas radīja nopietnas bažas par humāno palīdzību Gazas joslā un dokumentēja sarežģīto situāciju, ar kuru saskaras civiliedzīvotāji.
Atkārtotie Izraēlas gaisa uzlidojumi, tostarp Kamala Advanas slimnīcai, un žurnālistu nogalināšana ir vēl vairāk saasinājusi spriedzi reģionā. Saskaņā ar ziņojumiem, kopš pirmajiem uzliesmojumiem oktobrī Gazas joslā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 42 000 cilvēku.
Saspringtā situācija atspoguļo sarežģītu un dziļi iesakņojušos vēsturi Tuvajos Austrumos, kur konflikti turpinās jau gadu desmitiem. Vēsturnieki un analītiķi uzskata, ka šīs norises ir "tumšākais brīdis" un brīdina par iespējamām vardarbības turpmākas eskalācijas sekām. Pašreizējā situācijā starptautiskie centieni panākt mieru, visticamāk, viesa cerību, nevis sniegs praktiskus rezultātus.
Demonstrācijas un streiki Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā ir ne tikai protesta izpausme, bet arī steidzams aicinājums starptautiskajai sabiedrībai efektīvāk strādāt pie pamiera un humānās palīdzības.