Ģenerālis streiks Austrumjeruzalemē: palestīnieši skaļi protestē!

Ģenerālis streiks Austrumjeruzalemē: palestīnieši skaļi protestē!

Ramallah, Palästinensische Autonomiebehörde - 2025. gada 7. aprīlī Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā, kas tika vērsts pret notiekošo karu, notika plašs vispārējs streiks. Bizness, skolas un vairums valsts administrāciju palika slēgti, un Ramallah, Palestīnas pašpārvaldes mītnē, notika lielais mītiņš. Protestu organizēja palestīniešu kustību alianse, ieskaitot Fatah un Hamas, lai demonstrētu pret domājamo palestīniešu "genocīdu un pastāvīgo slaktiņu".

Fadi Saadi, veikalnieks no Betlēmes, ziņoja par tālo veikalu slēgšanu. Imads Salmans, suvenīru veikala īpašnieks Jeruzalemē, paskaidroja, ka streiks notika solidarizācijā ar ģimenēm Gazas joslā. Protestēšana pauda asu politikas kritiku gan Izraēlas valdībai, gan ASV, kas atbalsta operācijas Gazas konfliktā.

Situācija Gazas joslā

Saspīlēšana reģionā ir vēl vairāk pievilkusi, jo Izraēlas armija 18. martā atsāka gaisa svītras Gazas joslā pēc neilga pamiera. Tagad par katru dienu var sūdzēties desmitiem nāves gadījumu. Kopš Gazas kara sākuma Rietumkrastā ir nogalināti 918 palestīnieši, ieskaitot daudzus kaujiniekus. Turpretī Izraēlā tika nogalināti tikai 33 cilvēki.

Šo protestu dziļākais konteksts un pašreizējā krīze atgriežas pie eskalācijām, kas sākās 2024. gada oktobrī. 2024. gada 31. oktobrī Izraēla uzbruka lielam skaitam Hezbollah galamērķu Libānā, kas vēl vairāk destabilizēja situāciju Tuvajos Austrumos. Tika ziņots par vairāk nekā 150 uzbrukumiem, un Libānas Veselības ministrija reģistrēja vairāk nekā divus desmitus upuru. Apmaiņā pret 60 stāviem no Libānas atlaida Izraēlu, un septiņi cilvēki tika nogalināti Izraēlas ziemeļdaļā. Telpā joprojām ir sarunas par pamieru, kurā tika iesaistīta ASV īpašais sūtnis Amos Hochstein.

Starptautiskās reakcijas

Starptautiskā sabiedrība arvien vairāk uztraucas par humāno situāciju Gazas joslā. Šo bažu ietvaros UNRWA aizliegums, kas ir atbildīgs par vairāk nekā 5,9 miljoniem palestīniešu, Izraēla izlēma 2024. gada oktobrī. Tas izraisīja svarīgas bažas par humāno palīdzību Gazas joslā un dokumentē civiliedzīvotāju grūto situāciju.

Atkārtoti Izraēlas gaisa streiki, ieskaitot Kamal Adwan slimnīcu, un žurnālistu nogalināšana vēl vairāk izraisīja spriedzi reģionā. Saskaņā ar ziņojumiem, vairāk nekā 42 000 cilvēku Gazas joslā ir zaudējuši dzīvību kopš pirmajiem uzliesmojumiem oktobrī.

Saspiests atrašanās vieta atspoguļo sarežģītu un dziļi iesakņojušos stāstu Tuvajos Austrumos, kurā konflikti notiek gadu desmitiem ilgi. Vēsturnieki un analītiķi šajos notikumos redz “tumšāko brīdi” un brīdina par iespējamām sekām, ko rada turpmāka vardarbības saasināšanās. Pašreizējā situācijā šķiet, ka starptautiskie miera centieni veicina cerību, nevis nodrošina praktiskus rezultātus.

Demonstrācijas un streiki Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā ir ne tikai protesta izpausme, bet arī steidzama pievilcība starptautiskajai sabiedrībai efektīvāk strādāt, lai nodrošinātu pamieru un humāno palīdzību.