Ziemeļkoreja krīzē: Kims kuģu būvētavu strādniekiem sodījis ar nāvi pēc palaišanas!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ziemeļkoreja: Kims Čenuns ir izpildījis nāvessodu kuģu būvētavu darbiniekiem pēc neveiksmīgas kuģa palaišanas — nopietnas apsūdzības un spriedze attiecībās ar Dienvidkoreju.

Nordkorea: Kim Jong-un lässt nach gescheitertem Schiffs-Stapellauf Werftarbeiter hinrichten – schwere Vorwürfe und Spannungen mit Südkorea.
Ziemeļkoreja: Kims Čenuns ir izpildījis nāvessodu kuģu būvētavu darbiniekiem pēc neveiksmīgas kuģa palaišanas — nopietnas apsūdzības un spriedze attiecībās ar Dienvidkoreju.

Ziemeļkoreja krīzē: Kims kuģu būvētavu strādniekiem sodījis ar nāvi pēc palaišanas!

Jauna karakuģa palaišanas laikā Ziemeļkorejā notika nopietns negadījums, radot milzīgu apmulsumu Ziemeļkorejas flotē. 5000 tonnu smagais iznīcinātājs, kas tika palaists ostas pilsētā Čuņdzjinā, nokļuva ziņu virsrakstos, kad procesa laikā tika bojātas tā korpusa daļas. Satelītattēlos redzams, ka kuģis atrodas satraucošā stāvoklī: guļ uz sāniem un daļēji iegrimis, pārklāts ar zilu brezentu. Kims Čenuns notikušo nosauca par "smagu negadījumu" un "noziedzīgu darbību", ko izraisījusi "absolūta neuzmanība un bezatbildība". Notikumam ir smagas sekas vainīgajiem.

Reaģējot uz negadījumu, tika arestēti trīs kuģu būvētavas darbinieki, liekot ASV domnīcas CSIS ekspertiem klasificēt notikušo kā "apmulsumu" Kimam un Ziemeļkorejas flotei. Sliktākajā gadījumā arestētajiem draud nāvessods. Kims paziņoja, ka amatpersonu "bezatbildīgās kļūdas" tiks risinātas nākamajā partijas Centrālās komitejas kopsapulcē. Ziemeļkoreja nesen prezentēja jaunu karakuģi, kas var tikt aprīkots ar kodolieročiem un tiek izmantots stratēģiskai aizsardzībai pret Dienvidkoreju un ASV.

Spriedze Korejas pussalā

Attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju ir saspīlētas, situācija, kas saglabājusies kopš Korejas kara beigām 1953. gadā, kas beidzās ar pamieru un bez miera līguma. Abas valstis līdz 1948. gadam bija viendabīga nācija, bet aukstā kara rezultātā attīstījās pretējās politiskās sistēmās. Ziemeļkoreja ir totalitāra komunistiska vienpartijas valsts, savukārt Dienvidkoreja ir liberāla demokrātija ar tirgus ekonomiku. Šīs fundamentālās atšķirības izraisīja dziļu karadarbību un pastāvīgu konkurenci. Pašlaik Ziemeļkoreja savā konstitūcijā ir klasificējusi Dienvidkoreju kā "skaidri naidīgu valsti", nodēvējot to par "galveno ienaidnieku".

Šo naidīgumu veicina militāras provokācijas un kodolieroču izstrāde abās pusēs. Ziemeļkoreja meklē kodolieročus, lai aizsargātu sevi pret uztvertajiem draudiem. Šo kontekstu sarežģī fakts, ka Ziemeļkoreja sniedz militāru atbalstu arī Krievijai karā pret Ukrainu. Eksperti liek domāt, ka attiecības ar Dienvidkoreju ir nonākušas zemākajā punktā, par ko liecina ekonomisko līgumu izjukšana un visu diplomātisko sarunu apturēšana pirms vairāk nekā gada.