Ukraina atzinīgi vērtē konstruktīvu ASV sarunu sākumu pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma

Ukraina atzinīgi vērtē konstruktīvu ASV sarunu sākumu pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma

JEDDAH, Saūda Arābija (AP) — augsta Ukrainas amatpersona sacīja, ka jauna sarunu kārta ar ASV ir sākusies konstruktīvi. Tas ir būtisks atvieglojums Kijevai pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ārkārtējās publiskās ķildas, kas notika pirms nepilnām divām nedēļām.

Konstruktīvs sarunu sākums

Zelenska štāba priekšnieks Andrijs Jermaks, kurš pārstāvēja Ukrainu sarunās Džidā, otrdien sacīja, ka "tikšanās ar ASV komandu sākās ļoti konstruktīvi". Viņš piebilda: "Mēs strādājam, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru."

Sarunas ar ASV pārstāvjiem

Ukrainas delegācija, kas nav Zelenska, tikās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un nacionālās drošības padomnieku Maiku Volcu. Abi pagājušajā mēnesī piedalījās tiešajās sarunās ar Krieviju.

Kad tikšanās tuvojās ceturtajai stundai, Rubio un Valss tika redzēti viesnīcas Ritz-Carlton foajē Džidā, kur notika sarunas starp ASV un Ukrainas amatpersonām. Uz CNN jautājumu, kā noritēja tikšanās, Valts atbildēja: "Mēs tur nonākam."

Uzmanības centrā ir drošības garantijas

Pirms tikšanās Rubio sacīja, ka ASV vēlas uzzināt sīkāku informāciju par Kijevas nostāju un iespējamo piekāpšanos no Ukrainas puses. Viņš piebilda, ka ASV ir "gatavas uzklausīt". Jermaks otrdien atteicās pateikt, kādus kompromisus viņa valsts varētu piedāvāt, lai panāktu miera vienošanos. Viņš uzsvēra, ka ASV drošības garantijas ir "ļoti svarīgas", lai Krievija nevarētu atkal kļūt agresīva.

Tēma Drošības garantijas ir viens no galvenajiem strīdu punktiem starp ASV un Ukrainu. Kijeva vienmēr ir uzsvērusi, ka jebkuram pamieram vai miera līgumam ir jābūt nodrošinātam ar Rietumu drošības garantijām, jo ​​vēsture liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nestāv pie līgumiem, kuros šādas garantijas nav.

Starptautiskais atbalsts Ukrainai

Daudzi Kijevas Rietumu sabiedrotie atbalsta šo nostāju, taču Trampa administrācija līdz šim ir noraidījusi konkrētas saistības. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena otrdien, uzstājoties Eiropas Parlamentā, uzsvēra, ka ir "steidzami jānovērš nepilnības Ukrainas militārajās piegādēs un jāsniedz Ukrainai stabilas drošības garantijas".

"Putins atkal un atkal ir pierādījis, ka ir naidīgs kaimiņš. Viņam nevar uzticēties, viņu var tikai atturēt," viņa sacīja.

Orientēšanās uz miera procesu

Šķiet, ka Jermaks atzina, ka drošības garantijas, iespējams, nav bijušas darba kārtībā, žurnālistiem uzsverot, ka prioritāte ir atrast veidu, kā sākt miera procesu. "Tagad mēs uzskatām, ka ir nepieciešams apspriest vissvarīgāko: kā mēs varam sākt šo procesu," pirms sanāksmes sākuma sacīja Jermaks viesnīcas Ritz-Carlton foajē Džidā. "Un mēs esam ļoti atvērti, ļoti atvērti. Un mēs vēlamies ļoti konstruktīvu, dziļu sarunu ar mūsu Amerikas partneriem."

Militārā attīstība un to ietekme

Ukrainas un Amerikas amatpersonas tikās Džidā, tikai dažas stundas pēc tam, kad Krievija to paziņoja “masīvs” Ukrainas drona uzbrukums lai būtu trāpīts. Maskavas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā notriekusi 337 bezpilota lidaparātus, kas, iespējams, uzbrukuši Krievijai, no kuriem 91 mērķis bija Maskavas apgabals. Vietējās varas iestādes ziņoja par trim nāves gadījumiem un vismaz sešiem ievainotajiem.

Ja šie skaitļi apstiprināsies, uzlidojumi būtu vieni no lielākajiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un uzskatāmi par Kijevas mēģinājumu demonstrēt spēku.

Piekāpšanās no Ukrainas prasīja

Otrdienas tikšanās bija pirmā reize, kad tiekas Ukrainas un Amerikas amatpersonas, kopš ASV apturēja jebkādu militāro palīdzību Ukrainai pēc Trampa un Zelenska katastrofālās tikšanās pirms nepilnām divām nedēļām. Zelenskis karsto tikšanos raksturoja kā "nožēlojamu" un sacīja, ka Ukraina ir gatava sarunām par konflikta izbeigšanu. Tomēr viņš izvairījās atvainoties Trampam.

Pirms otrdienas tikšanās Rubio neprecizēja, kādus kompromisus viņš sagaida no Ukrainas, taču Tramps vairākkārt bija norādījis, ka Ukrainai, visticamāk, nāksies atteikties no kādas savas teritorijas. Pagaidām Ukraina nav devusi signālu, ka būtu gatava to darīt.

Krievijas karaspēks pašlaik ieņem gandrīz 20% no Ukrainas teritorijas, salīdzinot ar aptuveni 7%, ko Maskava kontrolēja pirms neizprovocēta pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī. Apmēram 6 miljoni ukraiņu dzīvo Krievijas okupācijā. Putins ir skaidri paudis, ka vēlas, lai Maskava iegūtu pilnīgu kontroli pār austrumu apgabaliem Doņecku, Luhansku, Hersonu un Zaporožži.

Saskaņā ar to Kara studiju institūts, ASV konfliktu uzraudzītājs, Krievija pašlaik kontrolē aptuveni 99% Luhanskas apgabala un 70% Doņeckas apgabala, kā arī aptuveni 75% Hersonas un Zaporožžas apgabalu.