Yoon Suk-yeol: Dienvidkorejai draud politisks sprādziens!

Yoon Suk-yeol: Dienvidkorejai draud politisks sprādziens!

Politiskā situācija Dienvidkorejā sasniedz kritisku punktu pēc izmeklēšanas, ka bijušajam prezidentam Yoon Suk-yeol ir izvirzītas apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā. Trešdien izmeklētāji veica kratīšanu Jona privātajā dzīvesvietā Seulā. Šo pasākumu fons ir lieta pret viņa sievu Kimu Keonu Hī, kuru tur aizdomās par luksusa dāvanu dāvināšanu šamanim, kas vēl vairāk padziļinājusi politisko krīzi, kurā ir iesaistīts Yoon. Šī ir daļa no lielāka skandāla, kas Dienvidkorejā vairākus mēnešus ir piesaistījis sabiedrības uzmanību, tajā pašā laikā, kad notiek masu protesti pret un par Yoon.

Jons 2022. gada decembrī televīzijas uzrunā pasludināja karastāvokli, kas ir pirmais šāds pasākums Dienvidkorejā pēdējo 40 gadu laikā, lai aizsargātu valsti no Ziemeļkorejas radītajiem draudiem. Tomēr šis lēmums izraisīja ievērojamu politisko spiedienu, tāpēc Yoon atsauca karastāvokli pēc pilsoņu protestiem un pretreakciju parlamentā. Pēc parlamenta un sabiedriskās domas spiediena pret viņu 2023. gada aprīlī tika uzsākta impīčmenta procedūra, ko galu galā apstiprināja Dienvidkorejas Konstitucionālā tiesa. Ja Jūns tiks notiesāts, viņš varētu kļūt par trešo Dienvidkorejas prezidentu, kas notiesāts par dumpi, kas valsts politiskajā vēsturē būtu bezprecedenta gadījums.

Priekšvēsture un politiskā vēsture

Dienvidkoreja, kas kopš tās dibināšanas 1948. gadā ir pārcietusi vētrainu politisko vēsturi, ir pazīstama ar savām saspringtajām attiecībām ar Ziemeļkoreju. Prezidents Yoon Suk-yeol, kurš stājās amatā ar nelielu balsu pārsvaru 2022. gada maijā, ir pakļauts spiedienam cīnīties ar opozīciju parlamentā. Ņemot vērā viņa nesenās politiskās sakāves, īpaši 2023. gada aprīļa vispārējās vēlēšanās, kurās viņa Tautas varas partija zaudēja mazākumu, viņa politiskā nākotne arvien vairāk tiek uzskatīta par neskaidru. Kopš stāšanās amatā viņš arvien vairāk ir vērsies pret iespējamiem aizvainojumiem plašsaziņas līdzekļos un apturējis detentes politiku pret Ziemeļkoreju, tā vietā ievērojot stingru kursu.

2021. gada beigās Yoon kandidēja uz prezidenta amatu, aizstājot progresīvo prezidentu Munu Džēinu. Yoon plānoja uzlabot attiecības ar Japānu un solīja liberālu ekonomikas politiku. Tomēr, lai gan viņš solīja aizstāvēt brīvību un demokrātijas principus, kad viņš zvērēja, viņa pēkšņā varas maiņa un karastāvokļa izsludināšana vēl vairāk sarežģī politisko ainavu.

Nākotnes perspektīva

2025. gada 3. jūnijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas solās būtiski ietekmēt politisko situāciju Dienvidkorejā. Ja Yoon tiks atzīts par vainīgu, viņam draud mūža ieslodzījums vai pat nāvessods. Tam būtu ne tikai liela ietekme uz viņa nākotni, bet arī uz Dienvidkorejas politiku. Plašā sabiedrības neapmierinātība atspoguļojas nesenajos masu protestos, un arī arodbiedrības ir aicinājušas uz streikiem. Dienvidkorejas politiskā ainava balansē uz robežas, jo iekšējo skandālu un saspīlēto attiecību ar Ziemeļkoreju kombinācija ieved nāciju krīzē.